Lai gan konstitūcijas labojumiem tautas nobalsojums nebija obligāts, teju 65% balsstiesīgo, kas piedalījās, Kremļa rīcībai ir piešķīruši leģitimitāti. Tikmēr Putina kritiķi saka, ka ir pienākusi "skumja diena demokrātijai" Krievijā.
Vilina ar balvām
Eksperti jau vairākus gadus norāda, ka Putins nevēlēsies pakļauties likumam un pamest savu krēslu 2024. gadā, kad būs apritējis viņa kārtējais termiņš amatā. Šogad tika atrasts risinājums – veicot virkni labojumu konstitūcijā, "nodzēšas" iepriekšējie prezidentu termiņi, un nu, nepārkāpjot termiņu ierobežojumus, Putins atkal varēs kandidēt 2024. gadā.
"Putins izmanto sabiedrības balsis, lai padarītu parastos cilvēkus par līdzzinātājiem viņa varas paildzināšanā," komentējis Kārnegija Maskavas centra eksperts Andrejs Koļesņikovs. Kopumā konstitūcijā iekļauti vairāk nekā divi simti dažādu labojumu. Pamatlikuma tekstā nu ir panti par patriotismu, viendzimuma laulību aizliegumu un Dievu. Līdztekus ieviesti arī labojumi, kas garantē minimālo algo un citus sociālās aizsardzības pasākumus. "Mēs balsojam par valsti, kādā vēlamies dzīvot un kādu vēlamies nodot saviem bērniem," runājot par labojumiem, sacījis Kremļa saimnieks.
Tā kā balsotājiem nebija iespēja izvēlēties, kurus no grozījumiem atbalstīt vai noraidīt, opozicionāri min, ka visi pārējie jautājumi faktiski ir iekļauti tikai tādēļ, lai veicinātu aktivitāti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Nāve
Krievijas liktenis
Pletne