Pērn Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti turpināja agresīvu darbu pret Rietumvalstīm, tajā skaitā pret Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu galvenais uzdevums ir informācijas iegūšana un ietekmes operāciju īstenošana, lai panāktu Rietumvalstu politisko uzstādījumu maiņu Krievijai izdevīgā virzienā vai īstenotu un atbalstītu pasākumus, kas vājinātu pret Krieviju negatīvi noskaņotu valstu politiskās elites.
Pērn Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu darba kārtību galvenokārt noteica karš Ukrainā. Izlūkošanas prioritāte bija Rietumvalstu reakcija uz Krievijas iebrukumu, tajā skaitā interese par politisko reakciju un pozīcijas formulēšanu, gatavību sniegt atbalstu Ukrainai, starptautiskās sabiedrības vienotību un valstu rīcības saskaņotību.
Militārā palīdzība un piegādes Ukrainai bija un arī turpmāk būs Krievijas izlūkošanas prioritāšu augšgalā.
Krievijas izlūkdienesti aizvadītajā gadā aktīvi strādāja pie tā, lai sekotu līdzi Rietumvalstu lēmumiem par sankciju piemērošanu Krievijai - lēmumu pieņemšanas procesam, apsteidzošām prognozēm par sankciju jomām un subjektiem, ieviešanas procedūrām, kā arī sankciju ietekmei uz pašu Eiropas valstu ekonomiku, enerģētiku un sabiedrības noskaņojumu. Izlūkdienestiem ir noteikta loma arī sankciju apiešanas shēmu veidošanā, secinājis SAB.
Nozīmīgs Krievijas izlūkošanas mehānisms un darbības platforma ārvalstīs līdz šim ir Krievijas diplomātisko pārstāvniecību piesegā izvietotās izlūkošanas un drošības dienestu rezidentūras.
Atbildot uz Krievijas sākto karu Ukrainā, pagājušajā gadā Rietumvalstis īstenoja daudzskaitlīgas izraidīšanas, kā rezultātā darbu ārvalstīs bija spiesti pārtraukt vairāki simti izlūku. Arī no Latvijas tika izraidīti trīs izlūki, kas strādāja Krievijas vēstniecības Rīgā piesegā. Masveida izraidīšanu mērķis bija paust skaidru vēstījumu un nosodījumu Krievijas sāktajam karam, kā arī samazināt Krievijas specdienestu darba spējas Eiropā, skaidro SAB.
Lai arī izlūkdienestu operatīvā kapacitāte uz laiku tika samazināta, tā kopumā nav mainījusi Krievijas specdienestu pieaugošos centienus īstenot operācijas Rietumvalstīs, secinājis Latvijas specdienests. Tas norāda, ka, saskaņā ar novērojumiem, Krievija vismaz daļēji cenšas atjaunot samazināto izlūku skaitu diplomātiskajās pārstāvniecībās, un tās arī turpmāk būs svarīgs piesegs Krievijas izlūku darbam. Tomēr vienlaikus varot gaidīt arī cita veida izlūkošanas operāciju pieaugumu, variējot piesegu veidus un metodes.
SAB secinājis, ka turpinās pieaugt no Krievijas teritorijas īstenotās aktivitātes, tostarp vēl lielāku uzmanību pievēršot Rietumvalstu pārstāvjiem, kuri ceļo uz Krieviju. Arī Latvijas valstspiederīgajiem, kuri ceļo uz Krieviju, piemēram, darba dēļ vai apciemojot radiniekus, jārēķinās ar reālu iespēju nonākt Krievijas dienestu redzeslokā.
Operācijas Rietumvalstīs īsteno arī ceļojoši Krievijas specdienestu virsnieki, kā arī dienestu dotus uzdevumus ārvalstīs veic aģenti, piemēram, uzdodoties par tūristiem. Iespējams, šādu ceļojošu izlūku aktivitātes varētu pieaugt. Atsevišķas valstis par šādiem gadījumiem aizvadītajā gadā ir runājušas arī publiski.
Piemēram, 2022. gada oktobrī Norvēģijas amatpersonas paziņoja, ka vairākkārt konstatēti Krievijas pilsoņu īstenoti nelegāli dronu lidojumi stratēģiski nozīmīgās vietās, un tās uzskata, ka aiz šiem lidojumiem stāv ārvalstu izlūkdienesti.
Aizvadītajā gadā medijos ir publiskoti gadījumi, kad Eiropā konstatētas tā dēvētās Krievijas nelegāļu aktivitātes. Nelegāļi ir izlūkdienestu virsnieki, kas ar svešu identitāti un visbiežāk bez redzamas saiknes ar Krieviju ilgstošam darbam izvietoti ārvalstīs. Piemēram, 2022. gada aprīlī Nīderlande uz Brazīliju deportēja cilvēku, kas uzdevās par Brazīlijas pilsoni un vēlējās stažēties Starptautiskajā tiesā Hāgā, bet faktiski bija ar viltus identitāti nodrošināts Krievijas izlūks.
Tāpat 2022.gada decembrī Slovēnijā tika arestēti divi Argentīnas "pilsoņi", kas tiek apsūdzēti par spiegošanu Krievijas militārā izlūkdienesta labā, un viņu identitāte ir viltota.
Nelegāļu sagatavošana, viltus identitātes un ticamas leģendas nodrošināšana, kā arī iefiltrēšana prasa laiku un resursus, to skaits nevar tikt strauji palielināts, tomēr jāpieļauj, ka Krievijas dienesti šo resursu izmantos arvien intensīvāk, teikts SAB pārskatā.
Kremlis ir ieinteresēts mazināt Rietumu pasaules vienotību, it īpaši neļaujot vienoties par kopējām ekonomiskajām sankcijām Krievijai un bruņojuma piegādēm Ukrainai. Tāpat Krievijas interesēs ir veicināt iekšējo spriedzi Rietumvalstīs, veicināt sabiedrības neapmierinātību ar to valdību darbu vai ekonomisko situāciju, pieļaujot, ka iekšpolitikas problēmas pašu mājās varētu samazināt atsevišķu Eiropas valstu politisko fokusu uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā, norādījis SAB.
Kremlim ir svarīgi Rietumu acīs diskreditēt Ukrainu, tādējādi lēmumu pieņēmēju un sabiedrības acīs radot šaubas par atbalsta sniegšanu Kijivai, teikts specdienesta sagatavotajā pārskatā.
"Šo mērķu īstenošanā nozīmīga loma ir koordinētai propagandai un Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu īstenotām ietekmes operācijām - izlūkošanas informācijas iegūšanai un situācijas izpētei par ietekmes iespējām, darbam ar ietekmes aģentiem, tajā skaitā finansējuma piešķiršana dažādām personām un personu grupām Eiropā, lai tās izmantotu kā Krievijas interešu lobiju. Kremļa interešu lobijs nereti tiek īstenots caur ekonomiskajām interesēm un uzņēmējiem, kuru darbība saistīta ar Krieviju," teikts SAB pārskatā.