Ukrainas un Krievijas krīzes galvenā problēma ir tā, ka eiropieši netic militāriem draudiem un uzskata, ka Putinu var ietekmēt ar diplomātiskām metodēm, viņš norādīja.
"Daži politiķi Eiropā ir gatavi līdz pat šim brīdim ticēt, ka ir izredzes uz labo gribu no Krievijas un personīgi Putina puses," sacīja politiķis.
"Es esmu skeptiskāks," atzina Tusks. "Vai nu militārā ceļā, vai arī ar ekonomiskiem vai citiem instrumentiem, bet man ir bail, ka Krievija grib iegūt kontroli pār visu Ukrainu."
Šobrīd nākas ieguldīt lielus pūliņus, lai novērstu šķelšanos Eiropas līderu starpā, viņš norādīja, piebilstot, ka vēl viena problēma ir tā, ka Eiropā daudzi līderi netic kara iespējamībai.
Sabiedriskajā apziņā tas tiek uztverts kā neticams notikums, un šajā sakarā eiropieši nav gatavi aizstāvēt savas vērtības.
"Mums ir jāizmanto Ukrainas krīze, lai vairotu izpratni [eiropiešu vidū par šīm briesmām]" un palielinātu informētību par to, "cik nopietna šāda situācija var būt".
Tusks arī atzina, ka Eiropas Savienība nav gatava sankciju pastiprināšanai, un vienlaikus aicināja "nedzīvot ilūzijās".
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.