Turklāt Hamās, visticamāk, nepiekritīšot plāna nosacījumiem, kas paredz grupējuma atbruņošanos un ieroču nodošanu. Tāpat Hamās esot nepieņemama Starptautisko stabilizācijas spēku izvietošana Gazas joslā, kas esot vērtējama kā jauns okupācijas veids.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pirmdien, viesojoties Baltajā namā, pauda atbalstu D. Trampa publiskotajam 20 punktu plānam, lai gan vēlāk uzsvēra, ka ar spēku pretosies Palestīnas valsts izveidošanai. Atbalstu plānam pauda arī astoņas musulmaņu valstis un Eiropas valstis un institūcijas.
Kataras Ārlietu ministrija paziņoja, ka plāns ir nodots Hamās pārstāvjiem, kas to «atbildīgi» izvērtējot. Kataras premjerministrs Mohammeds bin Abdulrahmans et Tani intervijā Al Jazeera otrdien izteicās, ka D. Trampa plāns ir «principu apkopojums, par kuriem nepieciešamas detalizētas tālākās sarunas». Piemēram, esot jākonkretizē Izraēlas bruņoto spēku izvešanas no Gazas joslas nosacījumi.
Savukārt D. Tramps tajā pašā dienā medijiem izteicās, ka tagad tiekot gaidīta vien Hamās atbilde. Tai tiekot dotas trīs četras dienas. «Vai nu Hamās piekritīs to izdarīt, vai arī ne. Un, ja ne, tas novedīs pie viņu skumjām beigām,» D. Trampa teikto citē ITV.com.
Kāda augsta līmeņa palestīniešu amatpersona, kas ir informēta par Hamās iekšējām diskusijām, pastāstīja, ka tajās iesaistīti gan grupējumu līderi, kuri atrodas Gazas joslā, gan tie, kuri atrodas ārzemēs.
Grupējuma militārais komandieris Gazas joslā Ezetdīns el Hadads esot noskaņots drīzāk turpināt cīņu nekā piekrist piedāvātajam plānam. Tie Hamās līderi, kuri atrodas ārzemēs, pēdējā laika diskusijās esot atstumti, jo viņiem neesot tiešas kontroles pār Hamās sagrābtajiem ķīlniekiem. Šajās Hamās diskusijās esot iesaistīti arī citi palestīniešu islāmistu grupējumi. Kaujinieku grupējums Palestīniešu islāma džihāds, kas arī piedalījās 7. oktobra iebrukumā Izraēlā, kategoriski noraidījis D. Trampa plānu.