Atslepenotā bin Ladena sarakste: Neuzstājiet uz islāma valsts izveidi - uzbrūciet amerikāņiem

Sarakste atklāj vairākus interesantus faktus, tostarp vienā no vēstulēm lasāms, ka Osama bin Ladens aicināja Ziemeļāfrikas džihādistus pārlieku nekoncentrēties uz islāma valsts izveidi, bet aktīvāk uzbrukt ar ASV saistītiem mērķiem. Visticamāk, bin Ladens ar to nebija domājis teroristisko organizāciju Islāma valsts jeb ISIS, kas no _Al Qaeda _kā atsevišķs atzars atdalījās pirms aptuveni pusotra gada un šobrīd ir sagrābusi plašas teritorijas Irākā un Sīrijā, bet gan pārvaldes formu kā tādu - valstisku nodibinājumu, kurā apvienoti islāmticīgie un kurā kārtību nodrošina šariata likumi. Tiesa gan, arī teroristu organizācija _Islāma valsts _deklarējusi identisku mērķi.Vēstulē, kas adresēta Atijam (visticamāk domāts augsta ranga _Al Qaeda _loceklis Lībijā Atija Abds al Ramans), bin Ladens aicinājis: "Tev jāprasa viņiem [Ziemeļāfrikas džihādistiem], lai tie izvairās no pārlieku lieliem centieniem izveidot islāma valsti. Tā vietā vairāk jāstrādā, lai dotu triecienu mūsu galvenajam ienaidniekam [ASV - red.], uzbrūkot ASV vēstniecībām Āfrikas valsīs - Sjerraleonē, Togo -, kā arī uzbrūkot amerikāņu naftas kompānijām." Bin Ladens vēstulē uzrunājis džihādistus Magriba valstīs (ar to parasti saprot Ziemeļāfrikas arābu valstis - Maroku, Alžīriju, Lībiju u.c.), atgādinot viņiem galveno mērķi - viņi ir musulmaņu armija Magriba valstīs, kuru darbs ir iznīdēt ASV "riebīgo koku [Āfrikā] jau pašā saknē". Tādēļ bin Ladens aicinājis džihādistus arī pārāk neaizrauties ar uzbrukumiem vietējiem drošības spēkiem, jo "tas mums nenesīs gaidīto rezultātu".Tomēr, kā šķiet, daļa bin Ladena vēstuļu savus adresātus nesasniedza vai arī viņa ieteikumus džihādisti Ziemeļāfrikā pārāk neņēma vērā - arī pēc tam sadursmes pārsvarā turpinājās džihādistu un vietējo drošības spēku starpā.Vēl viens interesants fakts, par ko plašsaziņas līdzekļi vēstīja jau pirms dažiem gadiem, ir saistīts ar Wikileaks. Proti, vēstules apstiprina, ka _Al Qaeda _rūpīgi sekoja līdzi notikumiem pasaulē un vairāk nekā 92 tūkstošu Pentagona dokumentu nopludināšana nav gājusi secen arī bin Ladenam. Viņš aptuveni gadu pirms savas nāves, proti, 2010.gada augustā rakstītā vēstulē saviem līdzgaitniekiem lūdzis nodrošināt cilvēkus, kuri spētu ar Wikileaks palīdzību nopludinātos dokumentus iztulkot, lai to saturu var izmantot arī Afganistānā un Pakistānā. "Šie dokumenti atklāj ienaidnieka stratēģiju. ASV Aizsardzības departaments paziņojis, ka šādu dokumentu nopludināšana negatīvi ietekmēs kara gaitu. Mājaslapā publiskoti 92 tūkstoši dokumentu, pēc tam vēl 15 tūkstoši," lasāms bin Ladena vēstulē.Tomēr, kaut reiz pasaulē visvairāk meklētais terorists līdz pat pēdējai dzīves dienai kala plānus par uzbrukumiem ASV, konkrētas detaļas šajās sarakstēs neparādās, vien vispārīgi ieteikumi un vadlīnijas. Tas nav pārsteigums, jo bin Ladenam nebija ilūziju par viņa e-sarakstes drošību."Mums jāpieņem, ka ienaidnieks redz šos e-pastus. E-sarakstē mums jāsūta tikai tāda informācija, kas mums nekaitēs gadījumā, ja ienaidnieks e-pastu pārtver. Arī uz kriptēšanu nevajadzētu paļauties [..]. Datorzinātne nav mūsu zinātne, mēs neesam tie, kas to ieviesa. Pat ar kriptētu tekstu noslēpumu sūtīšana [e-pastā] ir ļoti riskanta. Kriptēšana ir efektīva aizsardzība, ja runājam par parastiem cilvēkiem, bet ne pret tiem, kuri izgudroja internetu un e-pastu. Visa veida sensitīvai komunikācijai jānotiek ar kurjeru palīdzību," 2010.gadā savus līdzgaitniekus brīdināja bin Ladens.Kopumā ASV drošības dienesti atslepenoja 103 sarakstes vienības, kuras reidā pēc Osamas bin Ladena nogalināšanas 2011.gada 2.maijā no viņa slēptuves Pakistānā savāca ASV specvienības _Navy SEAL_s karavīri.