"Tas, ko pēdējo nedēļu laikā esam redzējuši Turcijā - uzskatu un informācijas brīvības ierobežošanu, ir aizkaitinājis daudzus partnerus Eiropā, tostarp arī mūs," atzina Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. "Valsts, kura ved iestāšanās sarunas ar ES, nedrīkst ierobežot uzskatu un mediju brīvību."
Savukārt ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Ketrina Eštone norādīja, ka ES ārlietu ministri neformālās tikšanās laikā Atēnās šo jautājumu sestdien pārrunājuši ar Turcijas ES lietu ministru Melvitu Čavušoglu.
Tvitera aizliegumu gan ir atcēlusi Turcijas Konstitucionālā tiesa, atzīstot, ka tas pārkāpj tiesības uz runas brīvību.
Piektdien tiesa atcēla arī YouTube aizliegumu, taču vēlāk tiesa savu lēmumu grozīja, norādot, ka failu koplietošanas vietnes aizliegums paliks spēkā, kamēr no tās netiks aizvākts audioieraksts, kurā esot dzirdama Turcijas drošības dienestu pārstāvju slepenas sanāksmes norise.
Premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdība paziņojusi, ka pakļausies tiesas spriedumiem, taču pagaidām nekas par to neliecina.
"Nevaru spriest, vai tie bija īpaši apstākļi pirms vietējām vēlēšanām un vai tas tiks labots, taču mēs to ļoti rūpīgi vērosim un to Turcijai pateiksim," norādīja Šteinmeiers.
Arī Eštone pauda cerību, ka pēc pagājušajā nedēļā notikušajām municipālajām vēlēšanām, kurās Erdogana pārstāvētā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) guva pārliecinošu uzvaru, situācija Turcijā mainīšoties.
"Mēs nepārprotami norādījām, ka sociālie mediji spēlē neticami svarīgu lomu visu kopienu, tostarp Turcijas, dzīvē," uzsvēra Eštone. "Mūsu turku kolēģi runāja par reformām, kuras viņi cer īstenot. Tādējādi tā bija atklāta un skaidra diskusija."