Līdz šim sarunās nav izdevies panākt vienošanos starp labējām un reliģiskajām partijām. Viens no lielākajiem šķērsliem ir nesaskaņas par to, vai militārajam dienestam būtu jābūt obligātam arī ultraortodoksālajiem jūdaistiem.
9. aprīlī notikušajās vēlēšanās Netanjahu partija Likud un viņa galvenā vēlēšanu konkurenta Benija Ganca partija Zilais un baltais katra ieguva 35 mandātus, tomēr labējais bloks, kurā ir arī Likud, saņēma par desmit mandātiem vairāk nekā centriski kreisais bloks, kas atbalsta Gancu.
Labējās sekulārās partijas Yisrael Beitenu līderis Avigdors Lībermans paziņojis, ka viņa partija pievienosies koalīcijai, ja tiks pieņemts likums, kas armijā liktu dienēt arī ultraortodoksālajiem jūdaistiem.
Lībermana partijai ir piecas vietas, bet ultraortodoksālo jūdaistu partijām Shas un Apvienotais Toras jūdaisms, kas ir kategoriski pret šāda likuma pieņemšanu, ir 16 vietas. Lai izveidotu koalīciju, Netanjahu nepieciešams visu trīs partiju atbalsts.
Netanhahu ir premjerministrs kopš 2009. gada. Viņš vadīja valdību arī no 1996. līdz 1999. gadam.