Sāksim ar lokālām aktualitātēm – līdz marta beigām būs zināmi LTV izsludinātā Latvijas simtgades seriāla (vai seriālu) veidotāji. Noslēgusies konkursa darbu pieņemšana, iesniegti 17 projektu. Vairākums no tiem solās piedāvāt Latvijas vēstures tēmas – kā jau pieklājas pamatīgam, nopietnam seriālam, kas tiks veidots īpaši Latvijas simtgadei. (Konkursa rīkotāju piedāvātais atvērtais formāts radīja iespēju pieteikt gan miniseriālus, gan stāstu vismaz 10. sēriju garumā.)
Iespējams, šis konkurss būs pamatīgs grūdiens, lai nojauktu vismaz gadus divdesmit piecus eksistējušo strikto barjeru starp TV seriālu ražošanas praksi Latvijā, veidojot tos ar TV vidē relatīvi nelielu budžetu, un latviešu profesionālā kino vidi. Kaut viss jaunais ir labi piemirsts vecais – vecākās paaudzes skatītāji lieliski atceras tos laikus, kad Rīgas kinostudijā pēc (Maskavas) Centrālās TV pasūtījuma tapa izcilas filmas, seriāli – gan Jāņa Streiča Teātris un Nepabeigtās vakariņas, gan Aloiza Brenča režisētās daudzsēriju vēsturiskās filmas Ilgais ceļš kāpās, Zītaru dzimta... Labā ziņa – dāsnais projektu pieteikumu skaits liecina, ka TV seriāla prestižs ir pamatīgi cēlies, tātad pasaules procesi atskan arī Latvijā.
Klasiķi seriālu pasaulē
Viena no TV seriāla kā formāta reabilitācijas indikācijām ir veidotāju uzvārdi – tie ir izcili režisori, kuru kontā ir nopietna karjera lielajā kino un kuri ir apzināti pievērsušies TV seriālu kultūrai. Pasaulē viņu ir daudz un kļūst vēl vairāk – uz urrā, pat Latvijā, ir aizgājis itāļu kinorežisora, izsmalcināta stila meistara Paolo Sorrentīno seriāls Jaunais pāvests/The Young Pope. Uzmanību pelnījis arī izcilās Austrālijas režisores Džeinas Kempjones seriāls Ezera virsma/Top of the Lake (2013, skatāms Netflix).
Nereti kino pasaules autoritātes seriālos uzņemas producenta funkcijas un uztic režisēt citiem. Te labs piemērs būs brāļu Ītana un Džoela Koenu producētais seriāls Fargo (no 2014), kura saknes ir viņu pašu traģikomiskais trilleris – oskarotā filma Fargo (1996). Vēl viens labs, kaut šķietami pasens piemērs ir brāļu Ridlija Skota un Tonija Skota producētais seriāls Labā sieva/The Good Wife. Šis produkts var lepoties ar ļoti garu un piepildītu dzīves ciklu – pirmā Labās sievas sērija startēja 2009. gadā, savukārt tā septītā sezona noslēdzās pērn – 2016. gadā. Rezultāts – 156 sērijas, kuru centrā ir spēcīgs sievietes raksturs – galvenā varone ir "labā sieva" juriste Alisija. Seriāla darbību veido: a) juristu biznesa ikdiena, aizkulises un biznesa intrigas, b) pašas Alisijas privātās dzīves peripetijas – viņa, bijusī mājsaimniece, skandaloza politiķa sieva, ir spiesta atgriezties jurisprudencē pēc ļoti ilga pārtraukuma un tikt galā ar ģimenes krīzi un vīra seksa skandāla sekām.
Kālab piesaukt šķietami vecu seriālu laikā, kad seriālu mašinērija izsviež tirgū un "tīklos" neskaitāmus jaunus produktus? Vispirms jau lokālā aktualitāte – Labā sieva ir pieejama gan shortcut.lv, gan Netflix, un to piedāvā arī TV kanāls STV pirmā. Protams, šis nav produkts hipsteru auditorijai, mērķauditorija ir nobriedis skatītājs – pamatā sievietes. TV seriālu nesenās vēstures kontekstā Labā sieva uzskatāms par pārejas posmu starp Hameleonu rotaļu tipa TV produktiem un mūsdienu seriālu kultūru, kam atbilst savulaik bieži lietotais jēdziens – daudzsēriju filma.
No Svešā līdz... TV?
Pirmajā mirklī šķiet pārsteidzoši, ka Labajā sievā ir iesaistīts dzīvais klasiķis Ridlijs Skots (1937). Kā režisors viņš ir stabili ierakstījis savu vārdu Holivudas XX gs. vēsturē – fantastikas klasika Svešais/Alien (1979) un Pa asmeni skrejošais/Blade Runner (1982), feministiskā spriedzes filma Telma un Luīze/Thelma & Louise (1991) un vēsturiskā drāma Gladiators/Gladiator (2000) – pat ja minu tikai četrus vairāk nekā no 30 viņa režijas darbiem, tās ir izcilas filmas, kas definējušas tendences Holivudas kino. Ridlijs Skots ir četras reizes nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai Oskars, viņš filmē nemitīgi un patlaban pabeidz darbu pie Svešā turpinājuma (Svešais. Derības/Alien: Covenant, 2017).
Kamdēļ Ridlijam Skotam jākrāmējas ar juristu "hameleonu rotaļām" 156 sēriju garumā? Labo sievu Ridlijs Skots veidoja kopā ar savu jaunāko brāli Toniju Skotu (1944– 2012) – arīdzan atzītu "aso žanru" režisoru, izcilu filmu veidotāju 80.–90. gados (piemēram, Īsta mīlestība/True Romance, 1993, Pērkona dienas/Days of Thunder, 1990 – ar Tomu Krūzu u. c.).
Abi brāļi Skoti uzauga Lielbritānijā, sasniedza izcilību reklāmas biznesā un 80.–90. gados kļuva par nozīmīgiem Holivudas režisoriem. Tonijs Skots strādājis pie 89 Labās sievas sērijām – Ridlija un Tonija Skotu kompānija Scott Free Productions arī veidoja šo seriālu. 2012. gadā Tonijs Skots izdarīja pašnāvību. Uzsverot divu Holivudas leģendu iesaisti Labajā sievā, nevar nepieminēt arī šī seriāla autorus Mišelu un Robertu Kingus – laulātu pāri, kuru fantāzija un juristu pasaules aizkulišu zināšanas ir ļāvušas radīt seriāla Labā sieva dramaturģisko miesu. Katra no 156 sērijām faktiski piedāvā konkrētu lietu – tiesas prāvu, kurā parasti advokāta statusā darbojas Alisija Florika, ko spēlē lieliskā amerikāņu aktrise Džuliāna Mārgelīsa, un viņas kolēģi advokātu biroja Lokharta un Gārdners partneri Daiena Lokharta un Vils Gārdners – jurists, kādreizējais Alisijas kursa biedrs elitārā Amerikas augstskolā, kurš palīdz viņai atgriezties biznesā un raisa arī liriskas trīsas Alisijas sirdī. (Un te visas pasaules sievietes pie televizora ekrāna ir Alisijas pusē – ar vīru, korupcijas skandālā apsūdzēto, vēlāk attaisnoto politisko darboni, Alisiju saista tikai formālas attiecības – laulāto statuss ir izdevīgs abu biznesam. Tādējādi seriāla nosaukums Labā sieva ir a priori ironisks.)
Tiesas prāvas ir saistītas ar visplašāko likumpārkāpumu spektru – no apsūdzībām slepkavībā līdz autortiesību pārkāpumiem un internetbiznesa gigantu virtuālajiem likumpārkāpumiem. Līdzās detalizētai profesionālajai videi seriālā krāšņi ļauts bangot biznesa interesēm un intrigām – advokāti maina firmas, pārvilina cits cita klientus, cīnās par klientu miljoniem un saviem bonusiem – viss kā pie cilvēkiem. Tikpat eleganti tiek iezīmētas politikas un PR biznesa attiecības (PR haizivs lomā – spilgtais raksturlomu aktieris Elans Kamings).
Gals ir jaunā sākums
Kritiķi uzsver Labās sievas detaļu precizitāti, tematisko aktualitāti – politika, sociālie mediji, slepeno dienestu darbība – un dramaturģisko veiklību. Seriāls ir saņēmis daudz balvu – piecas Emmy u. c. –, kas ir nenoliedzams tā veidotāju profesionalitātes novērtējums. Tas ir dēvēts par vienu no pēdējām dižajām TV drāmām, uzsverot, ka jaunajā, "daudzsēriju filmu ērā" ar tik gariem stāstiem reti kurš vairs nodarbojas – septiņas sezonas, apmēram 22 sērijas sezonā, – šādi TV stāstu maratoni pamazām zaudē aktualitāti un atkāpjas kompaktāku vēstījumu priekšā.
Kā katrā maratonā, arī Labajā sievā ir gan spoži uzrāvieni, gan saguruma, atslābuma brīži – viss joprojām kā pie cilvēkiem. Ja tiksiet līdz piektajai sezonai, ko TV kritiķi uzskata par labāko šajā seriālā, varēsiet papriecāties arī par kādu smalku kinematogrāfisku joku – mazītiņā epizodītē seriālā parādās leģendārs Holivudas personāžs režisors Petars Bogdanovičs, klasiskās amerikāņu filmas Pēdējais seanss/ The Last Picture Show (1971) veidotājs, lai nospēlētu kādas politiskās darbones ārlaulības bērna tēvu. Vai vērts to darīt – tikt līdz piektajai sezonai –, uz šo jautājumu katram jāatbild pašam.
Un, kaut arī Labā sieva ir beigusies, nekas nav beidzies, jo tās autori ir radījuši turpinājumu – seriālu Labā cīņa/The Good Fight, kura galvenā varone ir viena no Labās sievas personāžiem advokāte Daiena Lokharta, ko tēlo efektīgā, iznesīgā dāma amerikāņu aktrise Kristīna Baranska. (Labajā cīņā gan vairs nepiedalās Džuliāna Mārgelīsa un vairākums no viņas kolēģiem, kas spēlēja Labajā sievā.) Labās cīņas pirmizrāde bija 19. februārī, pasūtītājs – TV kompānija CBS. Leģendārais Ridlijs Skots ir arī viens no šī seriāla producentiem. Taču atšķirībā no Labās sievas tās turpinājumā Labā cīņa ik sezonu būs tikai 10 epizožu. Par sezonu skaitu, protams, balsos skatītāji jeb seriāla popularitāte.
el