Pavasaris nolēmis brīdi iepauzēt, tomēr Vecrīga, kas ziemā šķita pilnīgi izmirusi, pamazām pildās ar cilvēkiem. Protams, šodienas dzīvīgumu nevar salīdzināt ar laikiem, kad te bija daudz dzīvāka tūristu plūsma, un arī ne ar tiem tālajiem laikiem, kad robežas bija ciet, tāpēc arī visai raibajai publikai nācās vien defilēt tepat pa Kaļķu un Vaļņu ielu, atskaitot vasaras saulainās svētdienas, kad šķita, visa Padomju Savienība ir apmetusies Dzintaru pludmalē. Tagad ceļas runas, ka Latvija vairs nespēs uzturēt elektrisko dzelzceļu, tolaik minētajās svētdienās viens līdz ūkai pārpildīts elektrovilciena sastāvs tikai sāka kustēties, kad stacijai jau tuvojās nākamais, lai taptu tikpat piepildīts.
Lai iemācītos atpūsties, izrādās, var doties arī pavisam netālu – tepat līdz Palangai, kur to māca pavisam tieši un ir arī gana daudz interesantu apskates vietu, lai pat pēc nedēļas nogales šķistu, ka piedzīvots kārtīgs atvaļinājums.
Tikai vienu dienu – 10. maijā – Čiekurkalnā mēbeļu salonā Kate notiekošajā izstādē Dzintara mantojums bija iespējams papriecēt acis ar daļu no brošu kolekcionāres Līgas Ābramas krājuma. Viņa pati gan brošas nevalkā, jo baidās, ka tās varētu atāķēties un pazust, taču labprāt tās restaurē. Un nav atmetusi domu par savu muzeju
Dienu pēc tam, kad Eiropā atzīmē nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, Krievijas galvaspilsētā Maskavā ar vērienu tika svinēta tā dēvētā Uzvaras diena, uz kuru ierasties plānoja arī dažādu ārvalstu līderi. Kas un kādēļ devās uz Maskavu, un vai šī konkrētā 9. maija parāde viesu saraksta dēļ uzskatāma par ģeopolitiski nozīmīgu notikumu?
Dzīvnieku interese par apreibināšanos dabas pētniekiem jau ir labi zināma, taču novērot pašu procesu nemaz tik bieži nav izdevies. Tagad šis zināšanu baltais plankums ir aizkrāsots, jo zinātniekiem izdevies nofilmēt šimpanžu kolektīvu piedzeršanos, un tas varētu palīdzēt labāk saprast arī cilvēku apsēstību ar bāru apmeklēšanu.