Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +21 °C
Skaidrs
Sestdiena, 18. maijs
Inese, Inesis, Ēriks

Pie darba skolā vērts turēties, stabilitāte – spēcīgs arguments

«Es jūtos savā vietā, man patīk darbs ar skolēniem,» saka Alīna Rjabova, kura šogad pabeigusi angļu valodas pedagoģijas studijas LU un septembrī paralēli izglītības vadības maģistrantūrai sākusi mācīt angļu valodu Ozolnieku vidusskolā. Atalgojuma dēļ viņa gan apsver domu papildus darīt arī ko ienesīgāku, piemēram, tulkot, taču pavisam skolu pamest negrasās. «To gribu paturēt kā sirdsdarbu.» Pedagoga aicinājums un skola kā stabila darbavieta ar garantētu algu - lūk, iemesli, kāpēc arī uzrunātie skolu direktori teic: pedagogu kolektīvos rotācijas tikpat kā nav.

Ierodas jaunie

Alīnai pašai vēl ir maza pieredze skolā, taču draugi skolotāji teikuši, ka kadru mainība pedagogu kolektīvos nav aktīva. Ozolnieku vidusskolā gan šogad ir veseli seši jauni skolotāji. Skolas vadība esot ļoti atvērta gan pret praktikantiem, gan Iespējamās misijas skolotājiem. «Domāju, skolotāji skolās biežāk mainās tad, kad ir jauna vadība - ja nevar sadarboties,» spriež Alīna.

Lai gan skolu direktori teic, ka vienmēr ir priekšmeti, kuros mācībspēkus ir grūti nokomplektēt (fizika, ķīmija, angļu valoda), Alīnai liekas, ka jauno pedagogu pietiek, sarežģītāk varbūt ir krievu skolās. Izglītības un zinātnes ministrijas statistika rāda: pagājušajā mācību gadā skolās sākuši strādāt 299 jaunie pedagogi, no kuriem 171 amatu sācis pildīt jau paralēli studijām, 128 - pēc diploma iegūšanas. Kopumā no visiem 28 036 skolotājiem apmēram viena sestā daļa jeb 4434 pērn bija vecumā līdz 35 gadiem. Alīna gan norāda - no viņas kursabiedriem skolā strādā mazāk par pusi. «Pieļauju, ka daļa arī ierauga, ka skola nav viņu īstā vieta.»

Rotācija - minimāla

Oficiālu datu par skolotāju rotāciju nav, teic IZM, arī citās Eiropas valstīs ne. Skolu direktori atklāj, ka pedagogu mainība ir tikai tik liela, cik to nosaka skolotāju došanās dekrētā vai pensijā.

Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš lielāko pedagogu rotāciju piedzīvojis tad, kad pensiju sistēmas izmaiņu dēļ skolas masveidā pameta līdz tam tajās strādājošie pensionāri. Patlaban Liepājā skolotāji nemainās, jo skola ir stabila darbavieta, arī atalgojums ir sakārtots un skolotāji nav čakli uz ārzemēm braucēji. Tieši stabilitātes dēļ krīzes laikā skolā intensīvāk ienākuši arī cilvēki no citām jomām. «Tā tikām pie ļoti laba biologa, kuram ir fantastiski darba paņēmieni,» saka K. Strautiņš un piebilst: «To enerģiju, ko gūsti no skolēniem, nekas cits nespēj dot.»

Dagdas vidusskolas direktore Vija Gekiša apstiprina: nerotē, jo turas pie stabilitātes un garantētas algas, šajā skolā 35 no 40 skolotājiem ir pašu bijušie skolēni, kas atgriezušies dzimtajā pusē. To novada skolas arī cenšas veicināt.

Pedagogu pietiek, bet robus var aizpildīt ar apkārtējo mazo skolu skolotājiem, kas meklē iespēju palielināt samazināto slodzi. Skolotāja darbu pavisam cilvēki pamet tikai tad, ja nespēj savākt pietiekamu slodzi un līdz ar to arī atalgojumu, novērojusi V. Gekiša.

Skolu direktori norāda - pedagogi vairāk rotē Rīgā un lielajās pilsētās, jo tur ir vairāk iespēju gan tikt pie lielākas slodzes, gan nomainīt skolu, ja pašreizējā nepatīk, gan atrast darbu citās nozarēs. Rīgas 64. vidusskolas direktore Dace Lāce gan bilst - arī viņas skolā rotācija ir minimāla. «Ja vien skolotāji nelišķē, visi saka, ka viņiem te patīk strādāt,» D. Lāce saka un stāsta, ka ik gadu skolā gan ierodas jauni kadri, bet pamatā tāpēc, ka pedagogi lūdz samazināt slodzes un tad jāmeklē papildspēki.

Slikti strādā. Ko nu?

Iespējams, pedagogu rotācija būtu lielāka, ja nepielūdzamāka būtu attieksme pret sliktiem skolotājiem. Lai gan dzirdēti radikāli viedokļi, piemēram, uzņēmējs Normunds Bergs savulaik intervijā Latvijas Avīzei izteicies, ka skolotājiem ik gadu būtu jārīko atestācija, pēc kuras 10% sliktāko pedagogu jāatlaiž, K. Strautiņš norāda, ka skola tomēr ir komplicētāka struktūra nekā privātuzņēmums, kur slikta darba indikators ir nekvalitatīva prece vai slikti apkalpots klients.

«Par sliktu pedagoga darbu liecina tas, ka skolēni stundās neklausās. Man ir gadījies atlaist pedagogu, kas netika galā, bet tas bija uz abpusējas vienošanās pamata. Es gan uz to vedināju, taču ne represīvi. Šādās situācijās vispirms cenšamies skolotāju attīstīt, sūtīt uz kursiem, lai kaut kas mainās. Skolā ir trīs mēnešu pārbaudes laiks, kas daudz ko parāda. Ja stunda ir mocības gan pašam, gan skolēniem un neizdodas neko mainīt, turpināt strādāt skolā ir mazohisms,» direktors saka. Viņš uzskata, ka skolu vadībai ir gana brīvas rokas, lai tiktu galā ar sliktiem skolotājiem, tomēr tas ir sensitīvs jautājums, kas atkarīgs arī no vadības politikas - ja tā vērsta uz pārmaiņām, attīstību, jāšķiras no tā pedagoga, kas negrib mainīties līdzi.

Arī D. Lāce teic, ka jautājums par kāda pedagoga paturēšanu vai atlaišanu rodas disciplīnas dēļ, kāda ir klasē, taču kādu atlaist ir grūti arī darba likumdošanas dēļ. «Ja nu vienīgi par dzeršanu.» Savukārt V. Gekiša bilst, ka Dagdas vidusskolā pedagogi strādā labi un, pat ja gadās kāds sliktāks, viņš ir spiests «pievilkties» pie pārējo līmeņa. Sava loma ir arī skolēnu vecāku aktīvā iesaistīšanās problēmgadījumu risināšanā.

Lai novērtētu, ar pakāpēm nepietiek

Vienotus kritērijus, lai noteiktu, cik skolotāji labi strādā, Latvijā patlaban piedāvā pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas piecpakāpju sistēma. (Līdz šīgada beigām tiek izstrādāta arī ilgtermiņa pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas programma.)

Uz kādu no piecām pakāpēm, ļaujot novērtēt savas profesionālās zināšanas, analītiskās un radošās spējas, sadarbību ar skolēniem un vecākiem, kā arī ieguldījumu izglītības attīstībā, pedagogi var pretendēt - nesaistīti ar iegūto izglītību vai darba stāžu. Kopš šīgada 1. septembra ar pakāpēm pamazām tiek saistīts arī pedagogu atalgojums, skaidro IZM.

Skolu direktori tomēr uzsver, ka, viņuprāt, arī šai sistēmai ir savi trūkumi un ar tās kritērijiem vien nepietiek. D. Lāce norāda, ka robežas, kur, piemēram, beidzas viena pakāpe un sākas nākamā, ir visai izplūdušas, turklāt skolotāja darba vērtēšanā jāņem vērā arī redzējums skolas iekšienē. «Vadībai jācenšas maksimāli izmantot pedagogu stiprās puses: viens ir labāks klases audzinātājs, otrs - priekšmeta skolotājs.»

V. Gekiša teic, ka pakāpju sistēma nav slikta un vērtēšana motivē, taču «neesmu tās papīru gūzmas piekritēja, kas saistīta ar pāriešanu no vienas pakāpes otrā». Viņai daudzus labus skolotājus tieši papīru darbu dēļ nācies uz pakāpes nokārtošanu pierunāt, jo skolas mērogā jau tāpat visi zina, kā kurš strādā. V. Gekiša uzsver, ka skolotāju nevar vērtēt pēc skolēnu sasniegumiem: «Jāskatās arī, kādu klasi skolotājs ir saņēmis un kāda vēlāk ir izaugsme. Klases ir dažādas.»

Tam piekrīt arī K. Strautiņš, kurš uzskata, ka papildus pakāpju sistēmai savi vērtēšanas pieturpunkti jāievieš arī pašai skolai. Liepājas Raiņa 6. vidusskolā ir noformulēti 16 kritēriji, pēc kā tiek dalīts arī pedagogu atalgojums. «Mūsu vadmotīvs: ne vienmēr pedagoģiskais stāžs nozīmē kvalitāti, un ne vienmēr gados jauns nozīmē radošas darba metodes. Ir gadījies, ka jaunai skolotājai ir gana punktu 4. pakāpei, bet pietrūkst piecu gadu līdz vajadzīgajam stāžam.»

Savukārt jaunā pedagoģe A. Rjabova papildina - bez pakāpju sistēmas kritērijiem vērā jāņem arī pedagoga motivācija un spēja tādu raisīt bērnos, kā arī profesionālā tālākizglītība, kur ar valsts noteikto minimumu - 36 stundām trijos gados -, Alīnasprāt, ir par maz.

Raksts publicēts 9. novembra Skolas Dienā

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Jaunumi

Vairāk Jaunumi