Vai tev bija pārsteigums, kad Luka paziņoja, ka pēc Eiropas čempionāta atstās amatu?
Man pārsteigums bija, kad viņš to paziņoja. Viņš to pavēstīja vienkārši intervijā, bet man šķita, ka tas notiks kādā īpašā mirklī. Diezgan loģiski, ka aplis, ko viņš ar Latvijas izlasi veicis, noslēdzies, jo šis darbs ir ļoti prasīgs un nogurdinošs. Tagad viņš ir ļoti pieprasīts treneris, darbs Eirolīgā prasa ļoti lielu enerģiju, viņš paliek bez vasaras atpūtas, tāpēc risks ir ļoti liels. Viņš ir tāda stila treneris, kurš savai komandai ļoti palīdz tieši ar emocijām. Kā gan tu varēsi pacelt spārnos spēlētājus, ja esi noguris un nespēj pacelt pats sevi?
Basketbola savienība paziņoja, ka tu biji reāls kandidāts uz apstiprināšanu viņa vietā. Pats izjuti, ka esi konkurencē?
Es nekur nepieteicos, savienība mani uzrunāja pati. Protams, izlasei neatteicu, uzskatu, ka tas ir pagodinājums, tomēr, vai, esot tuvāk šai atlasei, jutu, ka esmu tur vēlams? Nē. Jutos kā cilvēks, kurš sastāda konkurenci kādam, kuram ir jābūt galvenajam trenerim. Esmu pietiekami informēts, tāpēc zinu, ka tā ne mirkli nebija sacensība.
Tas, ka uzvarēja Sito Alonso, šobrīd bija loģiski un tev vēl jāaug, vai arī uzskati, ka tev būtu bijis jābūt sīvākam konkurentam?
(Meklē vārdus.) Tas atkarīgs no tā, kāds ir basketbola sabiedrības pašvērtējums, kāda ir mūsu pašcieņa pret savu kultūru. Daudzi cienījami aģenti un treneri man izteica pārsteigumu, ka neuzticamies paši sev. 9–10 no 20 savām pieaugušo vecuma vasarām esmu pavadījis ar dažādām izlasēm, nekad neesmu atteicis. Ne vienmēr tur maksā lielu naudu, esmu noņēmis laiku ģimenei. Pēdējās četrās vasarās kopā ar pieaugušo izlasi esam izveidojuši ko lielu un spēcīgu, mans novēlējums ir, lai šī inerce tiktu izmantota.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze augusta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!