Noslēgusies gara un grūta klubu sezona, turklāt uzreiz pēc tās īsā laikā vajadzēja aizvadīt arī četras spēles Latvijas izlasē. Kādas tev pašam ir sajūtas tīri fiziski – neesi no visa pārguris?
Pašsajūta ir ļoti laba un galvenais, ka bija arī rezultāts, jo visas četras spēles uzvarējām. Kaut ko tādu ar izlasi vēl nebiju piedzīvojis. Uzreiz pēc ceturtās spēles pat bija dīvaini ieiet ģērbtuvē – sākumā valdīja nesaprotams klusums, jo neesam pieraduši priecāties un visi izlasē izbaudījām jaunas sajūtas. Pirmo reizi pakliedzām: "Kurš uzvarēja? Lat-vi-ja!" Pateicoties tam, ka bija rezultāts, pat nepamanījām, kā pagāja 18 dienas ar izlasi, un nav žēl, ka šīs nometnes dēļ man nebija vasaras atvaļinājuma.
Kad izlase spēlē slikti un ir daudz zaudējumu, treneri saka, ka nepieciešams radīt uzvarētāja psiholoģiju, un tas vienā dienā nenotiek. Tomēr jūs no ļoti sliktiem rezultātiem lieliskā sērijā, kurā uzvara seko uzvarai, esat ielēkuši uzreiz. Kāpēc tas izdevās un šīs ilgās sērijas laikā nav bijis neviena klupiena?
Pie iepriekšējiem treneriem diemžēl bija izveidojusies zaudētāju mentalitāte. Jebkura komanda zināja, ka mūs apspēlēs. Mums trūka komandas gara, katrs spēlētājs spēlēja par sevi. Savukārt tagad sākam viens otru just. Arī marta pārbaudes spēles nāca par labu. Iepriekš bija tā – ja izdosies, tad izdosies, ja neizdosies, tad neizdosies. Savukārt tagad apzināmies, ka spēlējam uz rezultātu, jo tieši rezultāts ir pats svarīgākais. Varbūt ne vienmēr rādām labāko sniegumu un skaistāko spēli, bet galvenais, ka ir rezultāts un uzvarētāju gars. Tādās spēlēs kā pret Andoru vienkārši jāmāk uzvarēt – iziet laukumā un uzvarēt, neskatoties ne uz ko.
Šī spēle pret Andoru tiešām ir vienīgā, kas jums sanāca ne pārāk laba, bet kaut kur arī paveicās. Pretinieki rādīja labu sniegumu vai iespaidu atstāja tas, ka šī bija pirmā cikla spēle skatītāju priekšā?
Atceramies, ka pagājušo Nāciju līgas ciklu sākām ar 0:0 pret Andoru, un, domāju, tas katram sēdēja galvā. Zinājām, ka uzdevums ir izkļūt no D līgas, bet paralēli apzinājāmies, ka, ja atkal kaut kas neizdosies… Vēlējāmies beidzot izlīst no bedres un visiem parādīt, ka esam labāka izlase, nekā rāda mūsu pēdējie rezultāti, tāpēc varbūt tiešām kaut kur bija uztraukums, kaut kur nespēlējām savu spēli. Tomēr, pateicoties standartsituācijām un mūsu spēlētāju augumu parametriem, šo cīņu izvilkām.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!