Diskriminācijas teorija
Cīņa pret diskrimināciju jebkādā izpausmē jau ilgstoši bijusi atrodama sporta funkcionāru deklarācijās. Visbiežāk sastopamā diskriminācija, par ko sporta organizācijām un sportistiem piemēro sodus, ir rasisms. Lai kā par to nerunātu, regulāri atkārtojas problēma, ka rases jeb ādas krāsas dēļ pret kādu sportistu izturas sliktāk, viņu apsaukā un dažādos veidos pazemo. Tomēr sabiedrības izpratne paplašinās. Vairākumam par rasismu kā izskaužamu diskriminācijas formu vairs nav šaubu. Vai uz Latviju atbraukušie tumšādainie sportisti sabiedrībā izjūt atšķirīgu attieksmi savas izcelsmes dēļ? Šķiet, ka vairs ne, bet nekādas publiski zināmas aptaujas vai pētījumi arī īsti nav veikti un varbūt problēma ir slēpta. Sabiedrības integrācijas fonds pirms dažiem gadiem pētījis attieksmi pret iebraucējiem vispār. Viena aptauja 2019. gadā ļoti cieši sasaucas ar laiku, kad notika aktīvas diskusijas par Sīrijas bēgļu uzņemšanu, un tai ar augsta līmeņa jeb profesionālajiem sportistiem nav nekāda sakara. Tāpēc Latvijā šī tēma faktiski ir liels nezināmais.
Tomēr vai sabiedrība ir gatava tam, ka (līdzīgi kā ādas krāsa nevar būt par pamatu atšķirīgai attieksmei) sievietēm sportā jābūt turpat kur vīriešiem? Ka viņām jāmaksā tikpat liela alga kā vīriešiem? Dzimumu nevienlīdzību sportā ir daudz grūtāk identificēt nekā tad, ja atšķirība pamatota uz tādu acīmredzamu pazīmi kā ādas krāsa. Vienlaikus Latvijas sporta skatuve ir ļoti labs piemērs tam, ka nereti sieviešu komandas vai individuālās sportistes gūst daudz labākus panākumus nekā vīrieši. Tomēr lielākajā daļā gadījumu šīs sportistes pelna mazāk, un to nesen sarunā ar Sporta Avīzi aktualizēja arī slavenā tenisiste Aļona Ostapenko, norādot, ka Seulas tenisa turnīrā kā čempione saņēma iespaidīgas piecas reizes mazāk, nekā vīriešu finālists tāda pat līmeņa sacensībās nedēļu vēlāk.
Vēsturiskais mantojums
Latvijas Ministru kabinets (MK) 1999. gadā nolēma, ka par Latvijas kadetu basketbola izlases (U16) kvalificēšanos Eiropas čempionāta finālsacensībām naudas balva ir 15 000 latu. Tikpat tika atvēlēts par Latvijas junioru basketbola izlases (U18) kvalificēšanos pasaules čempionāta finālsacensībām. Tajā pašā laikā Latvijas sieviešu izlasei par iekļūšanu 27. Eiropas basketbola čempionāta finālsacensībās atvēlēja 10 000 latu.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!