Aizdomas par korupciju
Šī būs jau otrā reize, kad Japānas galvaspilsētā norisināsies vasaras olimpiskās spēles. Pirmo reizi Tokija pasaulē lielāko sporta forumu uzņēma tālajā 1964. gadā. Tokijai bija piešķirtas tiesības rīkot jau 1940. gada vasaras olimpiskās spēles, bet tās pārcēla uz Helsinkiem, tāpēc ka 1937. gadā Japāna iesaistījās karā ar Ķīnu. Tomēr 1940. gadā spēles nenotika, jo bija sācies Otrais pasaules karš. Tāpat Japānā divreiz – 1972. gadā Saporo un 1998. gadā Nagano – ir notikušas ziemas olimpiskās spēles.
Tokija 2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkošanas tiesības ieguva 2013. gadā, apsteidzot Turcijas metropoli Stambulu un Spānijas galvaspilsētu Madridi. Toreiz pirms izšķirošā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) biedru balsojuma daudzi skeptiski uzlūkoja Tokijas kandidatūru, jo Japāna joprojām cīnījās ar sekām pēc radiācijas noplūdes Fukušimas atomelektrostacijā, kas 2011. gadā cieta spēcīgā zemestrīcē un tās izraisītā cunami. Izšķiroša izrādījās Japānas premjerministra Sindzo Abes uzruna, kurā viņš apliecināja, ka avarējusī atomelektrostacija nerada nekādas briesmas Tokijai.
Olimpisko spēļu rīkotāju izraudzīšanās procesu nereti ir pavadījušas aizdomas par korupciju. Tādas krīt arī uz Tokijas spēļu organizatoriem. Francijas tiesībsargājošās iestādes pērn uzsāka izmeklēšanu pret Japānas Olimpiskās komitejas bijušo prezidentu Cunekadzu Takedu saistībā ar viņa pilnvarotu divu miljonu dolāru (1,8 miljoni eiro) lielu maksājumu kādai Singapūras konsultāciju firmai, kam bijusi cieša saikne ar agrākā Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas prezidenta un SOK locekļa Lamina Diaka dēlu, vēsta raidsabiedrība BBC. Diakam vecākajam laikā, kad Tokija ieguva tiesības rīkot olimpiskās spēles, bija milzīga ietekme uz citiem SOK locekļiem no Āfrikas. Franču izmeklētājiem ir aizdomas, ka iepriekšminētie divi miljoni dolāru bija paredzēti, lai pirktu SOK locekļu balsis par labu Tokijas kandidatūrai.
1964. gada Tokijas olimpiskās spēles -– pirmās Āzijā – visai pasaulei apliecināja Japānas straujo ekonomisko un tehnoloģisko attīstību tikai 19 gadu pēc kaunpilnās kapitulācijas Otrajā pasaules karā, kas aiz sevis bija atstājusi pamatīgu postažu. Šoreiz ambīcijas ir piezemētākas. Spēļu rīkotāji jau kopš sākuma uzsvēruši, ka gatavošanās sporta forumam ir jāizmanto, lai palīdzētu atjaunot no dabas stihijām un kodolkatastrofas cietušo Fukušimas prefektūru, kas atrodas tikai pārsimt kilometru attālumā no Tokijas. Fukušimā notiks atsevišķas olimpiskā beisbola un softbola turnīra spēles, lai apliecinātu, ka reģions ir drošs cilvēkiem.
Celtnieku tiesību pārkāpumi
Tiek prognozēts, ka 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs, kas norisināsies no 24. jūlija līdz 9. augustam, startēs aptuveni 11 tūkstoši atlētu, kuri sacentīsies 33 sporta veidos. Tas būs par četriem sporta veidiem vairāk nekā iepriekšējās vasaras olimpiskajās spēlēs 2016. gadā Riodežaneiro. Olimpisko sporta veidu saimei pievienosies skeitbords, sērfings, klinšu kāpšana un viens no japāņu nacionālajiem sporta veidiem karatē. Šie sporta veidi ir iekļauti olimpisko spēļu programmā ar mērķi piesaistīt jauniešu auditoriju. Atsevišķu sporta veidu programmā iekļausies jaunas disciplīnas, piemēram, 3x3 basketbols. Savukārt atgriešanos piedzīvos Japānā ārkārtīgi populārie beisbols un softbols, kuri pēdējo reizi olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēti 2008. gadā Pekinā.
Vairākums olimpisko sacensību norises vietu būs izkaisītas divās zonās Tokijas viducī. Mantojuma zonā atradīsies pārsvarā sporta celtnes, kuras izmantoja 1964. gada olimpiskajās spēlēs. Viena no tām ir arhitektoniski skaistā Jojogi nacionālā sporta zāle, kur pirms pusgadsimta sacentās peldētāji un basketbolisti, bet nākamgad tā uzņems rokasbumbas turnīru. Savukārt Tokijas līča zonā, kas esot paraugs mūsdienīgai un ilgtspējīgai pilsētattīstībai, atradīsies sacensību norises vietas, kas ir projektētas speciāli 2020. gada olimpiskajām spēlēm. Abu zonu krustošanās vieta būs atlētu ciemats. Nesen Japānas mediji ziņoja, ka viens no apakšuzņēmumiem, kas piedalījās ciemata celtniecībā, ir saistīts ar jakuzu jeb vietējo mafiju.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!