KAS IR VIELMAIŅA
Lai saprastu, vai iespējams iekustināt vielmaiņu, nepieciešams definēt, kas tā tāda vispār ir. Patiesībā sāksim no otra gala – kas vielmaiņa nav. Tā nav kāmis ritenī, kā mēdz runāt reklāmas materiālos, sarežģītu procesu padarot bērnišķīgi vienkāršu. Jāsaprot apmēram tā: iekšējais kāmis ziemā riteni grieza slinki, tāpēc tu uzbarojies. Taču iedod šim padzerties brīnumlīdzekli, un – aiziet! – riteni griezīs tā, ka pusi rajona varēs nodrošināt ar elektrību. Meli. Vielmaiņa jeb metabolisms ir vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek visās dzīvajās šūnās un organismam nodrošina plastisko materiālu un enerģiju. Ēdiens pēc būtības ir sarežģītas uzbūves organiskās vielas (ogļhidrāti, olbaltumvielas, tauki) un neorganiskās vielas (minerālvielas). Gremošanas procesā uzturvielas šķeļas līdz vienkāršākiem savienojumiem, kas savukārt tiek izmantoti, lai mūs nodrošinātu ar enerģiju vai uzbūvētu kādu citu vielu vai struktūru, kā organismā trūkst. Vielmaiņas procesus var iedalīt vairākās kategorijās. Runājot par metabolisma "iekustināšanu", mums jāapskata divas no tām – patmatvielmaiņa un kopējā vielmaiņa. Pamatvielmaiņa ir enerģijas daudzums, kas nepieciešams, lai mēs varētu vienkārši eksistēt: elpot, būt ar strādājošu sirdi, aknām un nierēm, gremot pārtiku, sūtīt vajadzīgos impulsus muskuļiem. Tajā neierēķina enerģiju, ko iztērējām kustībām vai intelektuālai slodzei. Toties kopējā vielmaiņa iekļauj visu, ko darām papildus, – staigāšanu, sportošanu, ikdienas darbus un problēmu risināšanu. Enerģiju prasa ne tikai fiziskās darbības, bet arī domāšana, mācīšanās un citi neredzamie procesi! Kā lai uzzina, cik enerģijas nepieciešams pamatvielmaiņai? To rēķina laboratorijā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!