"Nevajag pārprast, ka mēs atbraucām zaudēt. Par uzvaru jācīnās vienmēr, tomēr astoņiem debitantiem sastāvā tas ir ļoti grūti," treneris Roberts Štelmahers atgādināja, ka Tallinā Latvijas izlasi pārstāvēja ne tuvu ne spēcīgākais sastāvs. Komanda ar astoņiem debitantiem sestdien ar 59:82 zaudēja Lietuvai, bet svētdien ar 67:84 piekāpās laukuma saimniekiem igauņiem.
Ņemot vērā bezprecedenta situāciju Latvijas un pasaules sportā, pieteikšanās pārstāvēt Latvijas valstsvienību tika veikta uz brīvprātības principa. Tiesa, var noprast, ka treneri cerējuši uz lielāku atsaucību no potenciālajiem līderiem. "Paldies visiem spēlētājiem, kuri piekrita atbraukt uz Baltijas ceļa kausu. Puiši saskārās ar lielu atbildību – to jāņem vērā un jāciena. Bija tehniskais brāķis un nepareizi lēmumi, brīžiem pietrūka spēles disciplīnas. Taču bija arī labas epizodes. Konkrētajos apstākļos tā tam vajadzēja būt," Štelmahers norādīja uz realitāti. Tikai daži no Tallinas sastāvā spēlējušajiem basketbolistiem pēdējo divu ciklu laikā regulāri redzējām valstsvienības kandidātu lokā, turklāt komandai pirms došanās uz Igauniju bija vien seši pilna kontakta treniņi. Tikmēr igauņi savās mājās notiekošajam turnīram gatavojās krietni mērķtiecīgāk, un arī lietuviešiem sastāvā bija virkne Eirolīgas spēlētāju.
Igauņi savus nodomus mājas turnīrā apliecināja jau tā pirmajā dienā, pagarinājumā apspēlējot Lietuvu. Saniknotie leiši dienu vēlāk jau no spēles pirmajām minūtēm dominēja laukumā pret spēles ritma meklējumos esošajiem latviešiem, kuriem pirmajā spēlē pēc aptuveni četru mēnešu pārtraukuma trūka ātruma un precizitātes. "Taktiskā ziņā, manuprāt, lielāko daļu no trenera dotajiem uzdevumiem komanda izpildīja. Cits jautājums – kāds rezultāts bija šai izpildei? Jāapzinās, ka pretinieks bija pietiekami spēcīgs un kādas lietas no iecerētā neļāva izpildīt," rokas noplātīja 29 gadus vecais izlases debitants Kristaps Dārgais.
Abās spēlēs pagāja krietns laiks, līdz Latvijas komanda sajuta uzbrukuma ritmu. Pret Lietuvu teju piecu minūšu laikā bija izdevies gūt tikai vienu punktu, bet pret Igauniju trešo punktu guva vien sestajā minūtē. Nepārtrauki atrodoties iedzinēju lomā, iekrāto deficītu līdz galam atspēlēt tā arī neizdevās nevienā no spēlēm, lai arī sekmīgi spēles nogriežņi ļāva atsevišķos brīžos pietuvoties šķietami aizsniedzamā attālumā, tomēr drīz vien sekoja pretinieku izrāvieni, kas lielā mērā izšķīra spēļu likteni.