“Rīgas Zeļļu” komandas ideja reālas aprises sāka iegūt vien pagājušā gada pirmajos mēnešos, bet jau gada vidū tās pārstāvjiem izdevās Latvijas Basketbola savienības valdi pārliecināt par projekta nopietnību un vienība tika iekļauta starp Latvijas-Igaunijas līgas dalībniecēm. Debijas sezonā, rādot veiksmīgu sniegumu, klubs sasniedza Latvijas Basketbola līgas finālsēriju.
“Ar pirmatnējo ideju man nebija nekāda sakara. Ne es tur piedalījos, ne to radīju. Edgars (komandas prezidents Buļs) mani vienā februāra dienā uzaicināja pusdienās, sacīdams, ka baigi nopietnā lieta,” tagad atceras Šēnhofs, kurš tolaik bija samērā nesen sācis aģenta darbu, kā arī vadīja Eiropas Jaunatnes basketbola līgu.
“Klusībā pie sevis es domāju, ka tas taču fiziski nav iespējams. Kaut kāds viens procents varbūtības, ka to var paveikt. No otras puses – ko es zaudēšu? Sliktākajā gadījumā trīs četrus mēnešus. Edgars pats iznesa visu smagāko vezuma daļu tieši finanšu piesaistīšanā. Man tas tobrīd šķita ļoti interesanti, taču, skatoties reāli, domāju, ka droši vien neizdosies,” savu skeptisko noskaņu nenoliedz Šēnhofs. “Man noteikti nebija ieplānots radikāli mainīt savu profesionālo virzienu, darbu aģentūrā un Eiropas Jaunatnes basketbola līgā. Man bija šitik (rāda virs galvas) pietiekami, ko darīt. Un tad, divas dienas pirms valdes sēdes, es sapratu, ka negribot... Nu nē, gribot, bet pašiem negaidot, mēs esam izdarījuši kaut ko tādu, ka man tūliņ vajadzēs pieņemt jau pavisam īstu lēmumu.”
“Ja īsumā, tad Edgars ir traks cilvēks. Jau iepriekš teicu, ka var gatavoties un plānot miljons lietu, bet svarīgākais ir vienkārši darīt. Var Edgaram visu ko aizrādīt vai piesieties, katram cilvēkam ir savi niķi, bet vienu viņam pārmest noteikti nevar – viņš ir darītājs,” par Buļu saka viņa ilggadējais cīņu biedrs. “Es jau nebiju vienīgais skeptiķis. Pusotru mēnesi pēc tām pusdienām aizgājām pie mana tēva un prezentējām savu ideju, uz ko viņš atbildēja: "Jūs esat galīgi slimi cilvēki! Tas nav iespējams! Vai jūs vispār sekojat līdzi ekonomiskajai situācijai? Vai jūs vispār saprotat, kas tas ir? Nu, pamēģiniet!" Esmu pārliecināts, ka vēl vismaz desmit cilvēku, ar kuriem runājām, vīpsnāja tieši tāpat, bet mēs vienkārši gājām, darījām un pretēji jebkādām prognozēm to panācām.”
Ģenerālmenedžeris stāsta, ka vairākām vienībām Latvijā budžeti ir lielāki, līdz ar to, veidojot sastāvu, nepieciešams būt radošiem. Viena no šādām inovācijām ir arī 3x3 basketbola olimpiešu Zigmāra Raimo un Franča Lāča iesaistīšana, kuri savu šīs sezonas debiju “Rīgas Zeļļos” piedzīvoja trešdien. “Uztveru mūs kā startapu. Visās jomās mums ir jābūt radošiem, dinamiskiem un jāspēj pielāgoties situācijai. Jāaizmirst dogmas, pēc kurām strādā profesionāls klubs. Jāņem vērā mācības un jābūt gudrākiem. Ja ar mazāku naudu gribam apspēlēt bagātākas komandas, mēs nevaram darīt to pašu, ko dara viņi, jo tad uzvarēs tas, kam vairāk naudas.”
Tomēr mērķi klubam ir ambiciozi. “Nepateikšu laika nogriezni, kādā to iespējams sasniegt, taču pēc manas idejas kluba griesti un mērķis struktūrā ir komanda, kas spēlē ULEB Eirokausā un pie labas komplektācijas laiku pa laikam pretendē arī tajā kādu reizi uzvarēt. Ja to savulaik varēja izdarīt Viļņas “Lietuvos rytas”, tad redzu, ka tas ir izpildāms ar kādu trīs četru, varbūt piecu miljonu budžetu,” stāsta Šēnhofs.
“Pats galvenais, lai tas viss notiek pilnu tribīņu priekšā, jo, manuprāt, nav jēgas, ja viens ir bez otra. Ja kluba attīstība veidojas pie tukšām tribīnēm, tad, visticamāk, ar kāda bagāta onkuļa palīdzību. Iesaistītajiem tas droši vien ir forši un man kā ģenerālmenedžerim būtu interesanti meklēt spēlētāju par 300 tūkstošiem, jo tad varētu skatīties uz kaut ko ļoti talantīgu, bet tas diemžēl nav ilgtspējīgi. Globālais mērķis ir panākt ilgtspēju, taču tas šajā procesā ir visgrūtākais,” uzsver “Rīgas Zeļļu” ģenerālmenedžeris.
Pilnu interviju ar Artūru Šēnhofu lasiet žurnāla Sporta Avīze novembra numurā, kas vēl pēdējās dienas pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās.