"Divi pāri zeķu, divas apakšbikses un šorti. Ak jā, un izlases formu nedrīkst aizmirst!" ar sev un komandai raksturīgo vieglumu un bezrūpību svarīgākās čemodāna satura sastāvdaļas pirms došanās uz olimpisko kvalifikācijas turnīru Honkongā uzskaita 3x3 basketbolists Kārlis Pauls Lasmanis. Tas gan ir tikai aizsegs ļoti nopietnam noskaņojumam, jo arī olimpiskajiem čempioniem būs pamatīgi jāpasvīst, lai tiktu starp Parīzes turnīra dalībniekiem. Lai gan latviešiem kvalificēties dotas trīs iespējas, komanda apzinās, ka jācenšas izmantot jau pirmā no tām.
Vai sajūtas pirms kvalifikācijas atšķiras no tās, kāda bija pirms trim gadiem, kad tikāt uz Tokiju?
Galvenā atšķirība ir pašu noskaņojumā un gatavībā, jo mums jau ir pieredze. Esam tam visam reiz jau gājuši cauri. Nav tā uztraukuma un neziņas, kādas netrūka pirms iepriekšējo spēļu kvalifikācijas. Šobrīd jau skaidri zinām, kas mūs sagaida, un zinām, kā tam sagatavoties.
Padalies arī ar citiem!
Nikna cīņa mūs tur gaida, nekas cits. Skaidrs, ka nebūs viegli ne pret vienu komandu, taču arī nevienam citam pret mums nebūs viegli. Kā saka Nauris Miezis – grauzīsim zemi, lai izcīnītu tās uzvaras. Galvenais ir pašiem nepārdegt un novērtēt katru pretinieku. Zinām, cik ļoti gribam vēlreiz piedalīties olimpiskajās spēlēs, bet to tikpat ļoti vēlas arī konkurenti.
Kuri būs nopietnākie konkurenti?
Vislabāk pazīstam mongoļus, kas varētu būt mūsu niknākie pretinieki apakšgrupā. Ēģiptes un Jaunzēlandes komandas pat mūsu aprindās ir mazāk pazīstamas, taču tās būs iespēja novērtēt jau tur.
Cīņā par vienīgo ceļazīmi galvenie konkurenti meklējami otrajā grupā?
Droši vien tā arī ir, taču sākumā mums ir jāuzvar sava grupa, un tikai tad varam skatīties, pret ko būs jāspēlē tālāk izšķirošajās cīņās. Protams, tās komandas – Austrija, Nīderlande – mums ir labi pazīstamas. Spēcīgi pretinieki.
Kā atšķīrās gatavošanās, kad bijāt plašākā lokā?
Vienkārši bija jāpielāgojas spēlei kopā ar jaunajiem džekiem, ar kuriem iepriekš nebija spēlēts tik daudz. Iesākumā bija grūtāk... Pat ne grūtāk – savādāk. Katrs mēs esam atšķirīgs, katram ir savi spēles stila knifiņi, taču tie tomēr ir profesionāli sportisti. Fiziski viņi ir ļoti labi sagatavoti, ļoti labi, spēcīgi augumi, prot spēlēt basīti un, kas svarīgi, ir forši džeki arī ārpus laukuma. Pagaidām mums ir super komandas ķīmija.
Olimpisko čempionu kvartetā Franci Lāci un Zigmāru Raimo neuztverat kā svešķermeņus?
Noteikti nē. Mēs paši arī darām visu, lai viņi pēc iespējas labāk integrētos komandā. Arī mums pašiem, manuprāt, bija noderīgi pēdējos gados vairāk paspēlēt atsevišķi, ar citiem pāriniekiem. Treneris to mērķtiecīgi veidoja, viņš zina, ko dara.
Cik svarīgi ir izmantot jau pirmo no trim iespējām kvalificēties Parīzei?
Ir jāiespringst, lai to paveiktu uzreiz. Nedrīkstam paļauties uz to, ka mums tur būs vēl viena vai divas iespējas, ja šo neizmantosim. Ir jāiet katrā spēlē uz maksimumu, jo ar katru neizmantoto iespēju spriedze pieaugs un būs tikai grūtāk.