Kāds ir noskaņojums komandā – kaut kas jau ir sasniegts vai viss tikai sākas?
Jau no pirmās dienas Mārtiņš Zībarts mums, treneriem un spēlētājām, teica divas lietas. Pirmā: vienā spēlē šī komanda var uzvarēt jebkuru pretinieku Eiropā. Otrā, mēs ejam soli pa solim. Protams, mums iekšēji ir mērķis, turklāt mēs mērķējam diezgan augstu. Noteikti ceram turpināt cīņu par augstākajām vietām un tikt uz pasaules čempionātu, bet mēs ejam vienkārši soli pa solim, tāpēc šobrīd gatavojamies tikai un vienīgi nākamajai spēlei. Šodien mājās aizbrauca četras komandas, vakar – vēl četras. Mēs joprojām esam šeit un cenšamies paņemt maksimumu no šīs situācijas.
Ar ko varam uzvarēt Spāniju?
Es uzskatu, ka mēs esam agresīvākā komanda šajā čempionātā. Tā aizsardzība, kuru mēs spēlējam, nevienai komandai nav ērta. Arī Spānijai ne. Basketbols ir komandu sporta veids, bet katrai komandai ir kāda vājā vieta. Tas nav apspriežams, ka Spānija ir ļoti augsta līmeņa komanda ar izcilām spēlētājām, īpaši jau uz perimetra, taču arī viņiem ir vājās vietas. Šajā turnīrā un iepriekš redzētajās spēlēs mēs šīs vājās vietas Spānijai esam atraduši. Mēs centīsimies uz tām arī spiest. Tie ir mūsu divi lielākie trumpji – agresīvā spēle un spēja atrast pretinieku vājās vietas un tās izmantot.
Cik liela nozīme ir tam, ka spānietes grupu turnīra pēdējā spēlē, kurā nekas vairs neizšķīrās, zaudēja Čehijai?
Viņu zaudējums Čehijai mums neko daudz nedod. Bija gan dažas lietas un idejas, kuras no tās spēles paņēmām, tomēr tā spēle noskaņojuma ziņā neko neizšķīra, tāpēc tas rezultāts jāvērtē uz pusēm. Objektīvi to nevar ņemt vērā. Šo to tomēr tur ieraudzījām.
Pēc ceturtās spēles Kralovka arēnā spēlētājas teica, ka beidzot piešāvušas grozus. Vai tā atkal nebūs problēma, sākot spēlēt O2 arēnā?
O2 arēnā būsim pirmo reizi, tāpēc pats svarīgākais pirmajos treniņos būs tur aprast ar grīdu, pierast pie groziem. Protams, sāksim jau dot spēlētājām dot idejas par rītdienu. Apstākļi visiem ir vienādi. Tas ir labi, ka visas komandas sabrauca no citām zālēm. Ja pretinieki būtu jau iepriekš spēlējuši šeit, O2 arēnā, tad tā viņiem būtu priekšrocība. Šobrīd spēlēsim zālē, kur neviens nav spēlējis, tāpēc izejas punkts ir visiem vienāds.
Zāles plašumos tik ļoti nebūs jūtams līdzjutēju atbalsts...
Iepriekš līdzjutēji mums ļoti palīdzēja, jo viņu atbalsts bija milzīgs spēks iepriekšējā arēnā. Jutāmies kā mājās, jo mūsu līdzjutēji vienmēr bija skaļāki, turklāt, kas svarīgākais, viņi nekļuva klusāki, kad palika grūti vai gāja slikti. Tas mūs dzina uz priekšu. Šeit apstākļi, droši vien, būs citādāki, taču mums ir arī šāda pieredze. Kaut vai Rozā lentītes spēlē, kur Arēnā Rīga tomēr līdzjutēji mazliet pazuda arēnas plašumos. Tas būs citādāk, taču, atgādinu, visiem jau situācija ir vienāda.
Cik lielas ir izredzes laukumā redzēt Elīnu Babkinu?
Izredzes Elīnai spēlēt ceturtdaļfinālā ir. Nekādu plīsumu vai nopietnu savainojumu pēc sīkākas izpētes nekonstatējām, bet spēlētāja jūt sāpes, kas traucē spēlēt. Būs tāpat kā iepriekš, kad viņa teica, ka ir gatava un izgāja laukumā. Pie tām slodzēm viņa gan sajuta spēcīgākas sāpes un nevarēja turpināt. Rīt [ceturtdien] brauksim no rīta uz treniņu, izvērtēsim viņas pašas un medicīniskā personāla viedokli, lai izlemtu, vai viņa šajā spēlē var palīdzēt. Tas, ka viņa šajā čempionātā kādā no spēlēm vēl piedalīsies, manuprāt, ir droši.
Viņa jau nav vienīgā, jo daudzas spēlētājas spēlē ar mikrotraumām. Kāda paņem ibumetīnu, kāda apsaitē sāpošo vietu, bet iet laukumā. Arī Elīna gāja, bet, ja jūti, ka jau iesildoties nevari dabūt to ātrumu un agresivitāti, bet saprata, ka nevarēs spēlēt un izdarīt komandai pienesumu.
Tomēr B plāns jau ir sagatavots?
B plāns mums ir, un bija jau pirms iepriekšējās spēles, zinot, ka šāda situācija var būt. Bija sagatavota Ilze [Jākobsone], Ieva [Krastiņa], Gunta [Baško-Melnbārde], kuras bija gatavas pārvest bumbu pāri laukumam.
Zinot spāniešu presingu, tas būs nopietns izaicinājums!
Tas būs izaicinājums mums, bet mūsu aizsardzība būs izaicinājums arī viņiem. Mūsu aizsardzība varbūt vizuāli neizceļas, kā tas ir spānietēm un serbietēm. Viņas ir skaļas, vicinās ar rokām, bet mūsu aizsardzības spēks slēpjas tur, ka protam nospēlēt uz īstajiem spēlētājiem, īstajiem punktiem. Tur tā agrsivitāte. Pret mums pretinieku līderiem ir ļoti grūti spēlēt.