Vai šī bija grūtākā spēle šosezon Eirokausos?
Es neteiktu, ka grūtākā, bet varētu teikt, ka stresainākā, jo apzinājāmies šīs spēles nozīmi. Gribējām sasniegt uzreiz to astotdaļfinālu un grupu pabeigt bez zaudējumiem. Es pat teiktu, ka iepriekšējās nedēļas spēle pret Polijas komandu (Gorzow Rīgā tika pārspēts ar 86:85 – aut.) bija pat grūtāka. Tā bija, tāda, asāka, fiziskāka.
Kas izšķīra šīs spēles iznākumu?
Domāju, ka mums izdevās viņas otrajā puslaikā pārsteigt ar vairākām aizsardzības maiņām. Viņas dažbrīd nezināja, ko darīt uzbrukumā. Noteikti, ka aizsardzība bija tās, kas šoreiz izšķīra spēles likteni mūsu labā.
Uzbrukumā pirmo reizi pie soda metieniem tikāt tikai trešajā ceturtdaļā, kad arī sākāt izrāvienu...
Par tiesnešu darbībām dažbrīd bija vērts padiskutēt. Pašas jau gan arī apzināmies, ka negājām pārāk bieži agresīvos caurgājienos, vairāk paļāvāmies uz metienu. Līdzīgi bija arī pirmā riņķa spēlē Grieķijā. Grūti pateikt, viņas tiešām tik tīri spēlē aizsardzībā, vai arī mēs esam tik neagresīvas uzbrukumā.
Kāpēc nenoturējāt pārsvaru galotnē, kad vēl dažas minūtes pirms beigām bija vienpadsmit punktu pārsvars?
Nu, jā... Es jau biju tā, kas sataisīja dažas stulbas kļūdas un aizmetu no groza apakšas garām. Man kā mazajai spēlētājai šādās situācijās vienmēr šķiet, ka garā tūlīt nāks un mani nobloķēs, tāpēc gribas ātrāk no tās bumbas atbrīvoties. Protams, zinājām, ka vienpadsmit punktu pārsvars pret tik spēcīgu un pieredzējušu komandu nav daudz. Viņas tādu var atspēlēt minūtes laikā, ko šoreiz gandrīz arī izdarīja. Viss ir labs, kas labi beidzas.