Rīds 1970. un 1973.gadā palīdzēja "Knicks" izcīnīt savus vienīgos divus NBA čempionu titulus, turklāt abā reizēs tika atzīts par finālsērijas vertīgāko spēlētāju jeb MVP.
Rīds līdzjutēju atmiņā palicis ar pārsteidzošo parādīšanos laukumā 1970.gada fināla septītajā mačā. Sērijas pret Losandželosas "Lakers" sesto spēli "Knicks" kapteinis izlaida traumas dēļ, bet izšķirošajā cīņā laukumā devās neskatoties un to, ka nepiedalījās pirmsspēles iesildīšanā. Mača sākumā viņš realizēja savus pirmos divus metienus, vēlāk pie punktiem vairs netiekot, tomēr sekmējot komandas uzvaru ar 113:99, kas deva "Knicks" pirmo titulu vēsturē.
"Viliss Rīds bija lielisks komandas spēlētājs un izcils līderis," par bijušo basketbolistu izteicās NBA komisārs Ādams Silvers. "Viņš spēlēja ar apbrīnojamu aizrautību un apņēmību, un viņa iedvesmojošā atgriešanās 1970.gada NBA fināla septītajā spēlē joprojām ir viens no ikoniskākajiem brīžiem sportā."
Rīds visus desmit NBA karjeras gadus pavadīja "Knicks" rindās un septiņas reizes tika iekļauts līgas "All Star" mačos. Viņa krekls ar 19.numuru ir iemūžināts pie "Knicks" mājvietas "Madison Square Garden" griestiem.
Vairāk kā 650 mačos NBA Rīds vidēji guva 18,7 punktus un izcīnīja 12,9 atlēkušās bumbas zem groziem.
Pēc spēlētāja karjeras beigām 1974.gadā Rīds kļuva par treneri, vadot "Knicks" 1977./1978.gada sezonā, kā arī strādājot ar Ņūdžersijas "Nets" 1988./1989.gada sezonā.
2006.gadā Rīds tika iekļauts basketbola Slavas zālē.