Kā jūties "burbulī"?
Labi. Nekas jau diži nemainās. Vienīgi tas, ka nevaram iziet ārā. Pārējais ritms ir ierasts – sporta zāle un viesnīca. Ir māju sajūta, esmu Latvijā.
Kā pagāja pirmā tikšanās komandai?
Pagaidām bijis tikai rīta treniņš, kurā iepazināmies ar uzbrukumu un dažām taktiskajām niansēm. Viss galvenais darbs vēl priekšā.
Tev bija daudz jauna, zinot, ka ilgāku laiku valstsvienībā nebiji un ar treneri Mārtiņu Gulbi neesi strādājusi?
Nē. Pārsvarā ir lietas, kas ir ierastas visos basketbola treniņos. Ir pa kādam uzdevumam, ko neesmu darījusi, bet nekā ekstrēmi sarežģīta vai neizpildāma.
Kādā sportiskajā formā esi ieradusies?
Jāsaka tā: prieks, ka man spēles notiek regulāri un līdz šim neviena nav bijusi atcelta. Šobrīd mums katrai izlasē sezonas sākumā gājis dažādi. Agrāk bija jādomā, kādā kondīcijā meitenes atbraukušas, bet tagad dažām pat nav bijuši treniņi – tikai mājās sēdēšana pašizolācijā. Citām nenotiek spēles, dažas tikai nupat sākušas spēlēt. Tai pašā TTT Rīga ir treniņi, bet augsta līmeņa spēļu praktiski nav. Neko darīt. Nāksim kopā un darīsim, ko varēsim.
Kāda mācība no cikla pirmajām spēlēm, kurās gan pati nepiedalījies?
Nesen vēlreiz noskatījos atkārtojumu spēlei pret Horvātiju. Ko tur daudz secināt? Viņas uzbruka ar neticamu precizitāti. Jākoncentrējas uz spēlētājām, kuras veido viņu spēli, taču svarīgākais ir pašām trāpīt bumbu grozā. Mūs jau neapspēlēja pēc kaut kādiem taktiskajiem knifiem. Vienkārši viņu līderēm bija individuāli ļoti veiksmīga spēle.
Par mērķiem šajās spēlēs laikam jau prasīt lieki?
Visas zinām, kas jāizdara. Viss ir pašu rokās, tāpēc nav jēgas uzlikt kaut kādu papildu stresu. Vienkārši jāiet un jāuzvar!