Sāki ar BMX riteņbraukšanu. Tas nozīmē, ka tuvāki ir sarežģītākas pakāpes braucieni?
Jā, man iet pie sirds, kad ir kāpumi. Visvairāk jau patīk downhill jeb nobraucieni no kalna.
Cik liela ir atšķirība starp MTB maratoniem un XCO krosiem. Vai ir iespējams vienlīdz labi startēt abās riteņbraukšanas disciplīnās?
Ir tā, ka XCO braucējs var uzvarēt maratonu, bet maratona braucējam uzvarēt XCO sacīkstē nebūtu viegli. XCO pārstāvjiem ir gan izturība, gan arī tehniski viņi labi brauc. Maratonistiem tik specifiskas iemaņas nav nepieciešamas.
Latvijā ir iespēja pilnībā apgūt XCO braukšanu, jo šķiet, ka nav vietas, kur ierīkot augstākajam līmenim atbilstošas trases?
Vietu jau varētu atrast, bet vajag daudz darbaspēka, lai trasi uzbūvētu. Trasē vajag akmeņu sekcijas un tramplīnus, tāpat arī taciņas, kuras pie mums parasti ir aizaugušas. Aplis gan nav garš – vidēji 4,5 kilometri. Ja cilvēkiem būtu interese, tad to visu varētu izdarīt. Pasaules līmeņa trasei svarīga ir augstuma starpība, cik stāvi un gari ir kāpumi. Es domāju, ka Latvijā šādu trasi var ierīkot. Vietas izvēlē gan jāņem vērā, lai tajā vietā nebūtu nacionālais parks.
Pie mums populāri ir MTB maratoni. Cik sezonā ir XCO sacensību?
Vienīgais sacensību seriāls ir Gruzis acī, ko rīko organizācija Briedis bedrē brikšķināja. Viņi ir iesācēji, tāpēc nav vēl daudz braucēju, bet galvenais, ka ir interese to visu darīt. Varbūt arī cilvēkiem iepatiksies XCO riteņbraukšana. Pagaidām startē ne vairāk kā simt braucēju. Trases arī nav paredzētas lielam pūlim, jo ir šauras taciņas, nevis plati ceļi kā MTB SEB vai Vivus.lv maratonos.
Vidusmēra MTB maratona braucējs varētu startēt XCO sacensībās Latvijā?
Jāņem vērā, cik braucējs ir spēcīgs un cik tehniski labi sagatavots. Ja viņš ir tehniski labs, bet fiziski pavājš, tad trasi neizbrauks. Ja spēka ir daudz, bet tehnisko iemaņu nav, tad arī viņam būs sarežģīti tikt līdz galam. Jābūt gan iemaņām, gan spēkam. Trases nav garas, bet uz priekšu iet lēni, jo visu laiku ir kāpumi. Vidējais ātrums ir tikai 16 vai 17 kilometru stundā. Salīdzinājumam – maratonos vidējais ātrums sasniedz 30 kilometru stundā.
Zinot, ka XCO ir olimpiskā disciplīna, tavs mērķis ir nokļūt olimpiādē…
Vienam ir grūti tikt uz olimpiskajām spēlēm, jo vietu sadalījumu nosaka nāciju vērtējums. Punkti ir jāvāc reitinga sacensībās. Ja nemaldos, tad labākās 22 nācijas iegūst olimpiskās kvotas.
Cik sportistiem jābūt regulāri apritē. Ar četriem nepietiek?
Domāju, ka pietiktu, ja Matīss Preimanis un Pēteris Janevics palīdzētu sapelnīt punktus. Ar ZZK komandas biedru Arni Pētersonu mēs šai olimpiādei nevarējām savākt punktus, jo nepiedalījāmies visos Pasaules kausa posmos. Papildus vēl būtu jābrauc kategoriju sacensībās. Ir nācijas, kas katru nedēļas nogali Eiropā piedalās 1., 2. vai 3. kategorijas sacensībās. Mēs vidēji vienreiz mēnesī izbraucam uz sacensībām ārzemēs. Šosezon mums ir arī mērķis uzvarēt kādu MTB seriālu Latvijā, jo iepriekš, izbraucot uz ārzemēm un izlaižot kādu posmu, tas nav izdevies.
Šosejas riteņbraukšanā esi piedalījies garākās sacīkstēs?
Man garākais šosejas brauciens bija Priekuļos 120 kilometru distance, bet tehnisku iemeslu dēļ es nefinišēju. Mani šoseja nevilina. Pirmkārt, tur lielāka nozīme ir komandas darbam, otrkārt, riteņbraukšanā esmu sācis trenēties BMX, kur ir vairāk adrenalīna, tāpēc man patīk sarežģītas trases.
Kāpēc neturpināji treniņus BMX?
Man patika braukt BMX. Es vispār uzskatu, ka dzīvē ir jādara lietas, kas pašam patīk. Abi brālēni brauca BMX, un viņi mani arī iedvesmoja sākt trenēties. Bet beidzu trenēties es tāpēc, ka Cēsīs nojauca trasi. Tuvākā vieta treniņiem bija Valmiera. Kad bija nepieciešami jau divi treniņi dienā, tad arī sākās sarežģījumi, turklāt man itin labi padevās kalnu riteņbraukšana.
Visu interviju ar Mārtiņu Blūmu lasiet pirmdienas, 30. maija laikrakstā Diena!