“Esmu priecīga arī par to, ka izpildīju normatīvu un tiku finālā. Protams, finālā gribējās labāk, taču laikam jau veselība neļāva to sasniegt. Izdarīju visu, ko varēju. Kamēr iesildījos, vēl likās, ka viss ir labi, bija normāla pašsajūta, bet skrējiena laikā pēc trim četriem apļiem kājas palika smagas. Sapratu, ka nevarēšu tikt līdzi līderēm un galvenais ir noskriet līdz galam. It kā jau nav slikti, jo tiku finālā, taču neesmu priecīga par startu tajā, jo zinu, ka biju gatava labākam rezultātam. Nesanāca, bet nekas – priekšā vēl ir četri nozīmīgi starti. Centīšos atgūt formu un varbūt arī sesto reizi labot valsts rekordu,” apņēmās sportiste.
Pirms olimpiskās debijas viņa cerējusi uz vietu finālā, taču jau Londonā veiktie treniņi radījuši pārliecību, ka iespējas ir vēl lielākas. “Treniņos jutos labi, treneris bija ļoti apmierināts, taču pēc galvenā treniņa sāka celties temperatūra,” Poļina atminējās notikumu attīstību. Viņa bijusi gatava skriet deviņās minūtēs un desmit sekundēs, ar ko finālā varētu cīnīties pat par trešo vietu..
Jeļizarova uzsvēra trenera Viktora Lāča ieguldījumu viņas izaugsmē, kas ļāvusi viņai šosezon uzplaukt un pieteikt pasaules elitē. “Treneris arī saka, ka man šogad ir ļoti liels progress. Ļoti daudz trenējos, nedaudz pamainījām treniņmetodiku,” attīstības iemeslus skrējēja meklēja darba tikumā.