Kad gaidīju startu īsākajā 31 kilometra distancē, līdzās stāvošajam igaunim Kauram apvaicājos, kāpēc večuki pāri par 70 gadiem ir tik aktīvi slēpotāji, jo patiešām varēja satikt itin daudz pensijas vecuma dalībnieku. "Slēpošana viņiem ir kā viagra, jo palīdz uzlabot potenci," nosmēja Kaure.
Labāk vienreiz redzēt un izdzīvot uz savas ādas, nevis klausīties nostāstus - vadījos pēc šī principa un savu izvēli nenožēloju. Pirmajā reizē izvēlējos 31 kilometra distanci. Lai gan septembrī jau trešo reizi biju sasniedzis finišu Tartu maratona 89 kilometru kalnu riteņbraukšanas sacensībās, 63 kilometru slēpojums šķita pārāk nopietns pārbaudījums. Starta zonā Kauram arī vaicāju, vai viņš ir pievarējis 63 kilometru distanci. Atbilde bija - jā. Cik tad nopietni jātrenējas, lai sasniegtu finišu? "Manuprāt, kopumā pietiek noslēpot divus maratonus, tas ir, 120 kilometrus. Šogad esmu tikai pāris reizes slēpojis, tāpēc izvēlējos īsāko distanci," atklāti sakot, Kaures atzinums pārsteidza, bet tad atcerējos par igauņu asinīm.
Patiesībā Tartu slēpošanas pasākums sākas jau sestdien ar bērnu sacensībām, kuras organizatori uzskata par vērienīgākajām pasaulē. Šogad visās vecuma grupās kopā startēja 1429 bērni, kas gan bija ievērojami mazāk, salīdzinot ar 2013. gadā sasniegto rekordu, kad slēpoja 1921 bērns. Ja godīgi, tad termins slēpoja ir visai nosacīts, ja runa ir pašiem mazākajiem. Viņus visas distances garumā uz priekšu stumj vecāki. Šis process laikam iederas pie slēpošanas iepludināšanas asinīs...
Visu rakstu par Tartu slēpošanas maratonu lasiet otrdienas, 17.februāra, laikrakstā Diena!