Kvalifikācijas B grupā Sirmais savā labākajā mēģinājumā šķēpu meta 80,65 metru tālumā, neizpildot kvalifikācijas normu, kas bija 83,00 metri. Tāpat viņš neiekļuva starp 12 labākajiem sportistiem.
Pirmajā metienā Sirmais šķēpu meta 76,87 metru tālumā, otrajā piegājiens šķēps atdūrās pret 80,65 metru atzīmi, bet trešajā piegājienā latvietis šķēpu raidīja 75,95 metru tālumā.
Tikmēr kvalifikācijas sacensībās A grupā Štrobinders pirmajā mēģinājumā šķēpu meta 76,76 metru tālumā, otrais piegājiens netika ieskaitīts, bet trešajā metienā rezultāts tika uzlabots par 97 centimetriem.
Ar 80,65 metriem Sirmais ieņēma 14.vietu, bet iekļūšanai finālā pietika ar 81,96 metru tālu metienu. Tikmēr Štrobinders ar 77,73 metru tālu metienu ierindojās 28.pozīcijā 36 šķēpmetēju konkurencē.
Tālāk par 83 metriem meta deviņi sportisti, bet kvalifikācijā labāko rezultātu sasniedza Trinidadas un Tobago šķēpraidis Kešrons Valkots, kurš šķēpu raidīja 88,68 metru tālumā.
Sirmais jūlija sākumā notikušajā Eiropas čempionātā šķēpu raidīja 86,66 metru tālumā, kļūstot par kontinenta čempionu.
Līdz tam Sirmā lielākie panākumi bija uzvaras Eiropas U-20 un Eiropas U-23 čempionātos, kā arī divas bronzas medaļas Pasaules studentu spēlēs.
Vēl maija beigās Sirmais nespēja pārsniegt 72 metru atzīmi, tomēr jūnijā viņš pēkšņi sasniedza sportisko formu - vispirms "Ventspils šķēpos" izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (83,00 metri), šķēpu raidot 83,95 metru tālumā, turklāt arī katrās nākamajās sacensībās viņš bija tālāks par 80 metriem.
Štrobinders olimpisko spēļu normatīvu izpildīja pērn "Rīgas kausu" sacensībās, kad šķēpu raidīja 83,37 metru tālumā un uzrādīja jaunu personisko rekordu. Janvārī viņš tika atzīts par pērnā gada Latvijas labāko vieglatlētu.
Šosezon savu labāko rezultātu Štrobinders uzrādīja jūnija vidū, kad Jāņa Lūša kausa izcīņā šķēpu raidīja 81,76 metru tālumā.
LETA jau vēstīja, ka Latvijas šķēpa metēja Madara Palameika otrdien ar pirmo metienu izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu fināla normatīvu, bet Sinta Ozoliņa ieņēma 14.vietu un kā otrā palika aiz finālistu strīpas.
Visa kaluma olimpisko spēļu medaļas ir Jānim Lūsim. Tokijā 1964.gadā Lūsis tika pie bronzas, bet pēc četriem gadiem Mehiko tika kronēts par čempionu, bet vēl četrus gadus vēlāk latvietis izcīnīja sudrabu. Tāpat olimpisko spēļu čempiona tituls šķēpa mešanā ir Dainim Kūlam, kurš uzvarēja 1980.gada Maskavas olimpiskajās spēlēs.
Tāpat olimpiskajās spēlēs pie medaļām tikušas divas Latvijas šķēpa metējas, kuras pagājušajā gadsimtā arī bija spiestas startēt zem Padomju Savienības karoga. 1956.gadā Melnburnā par olimpisko čempioni tika kronēta Inese Jaunzeme, bet četrus gadus vēlāk Romā viņas panākumu atkārtoja Elvīra Ozoliņa.
Savukārt neatkarīgās Latvijas laikā pašmāju sportisti izcīnījuši divas sudraba godalgas. 2004.gadā Atēnās to iespēja Vadims Vasiļevskis, bet pēc četriem gadiem viņa panākumu atkārtoja Ainārs Kovals.
Riodežaneiro olimpiskās spēles noslēgsies svētdien.