Pirms sacensībām bija sajūta, ka šis čempionāts varētu būt tik sekmīgs?
Nē, jo biju gaidījis, ka cīņa būs daudz sīvāka. Pašam gan viss sanāca labi, un tikai otrajā braucienā bija nelielas kļūdiņas. Tā reti gadās, ka trīs braucieni ir gandrīz vai perfekti. Šoreiz patiešām braucienus izbaudīju. Kamana no virāžām izslīdēja tik precīzi, ka tikpat kā nemaz nebija jākoriģē. Īglsas trase gan man vienmēr ir bijusi parocīga. Liela nozīme bija arī tam, ka vēl pirms oficiālajiem treniņbraucieniem paguvām veikt pāris braucienu. Austriešus pirms Eiropas kausa mačiem ielaidām patrenēties Siguldā un vienojāmies, ka viņi mums tādu pašu iespēju dos Īglsā. Pāris braucienu laikā tiku skaidrībā, ar kuru kamanu startēt, un notestēju arī slidas.
Kāpēc, tavuprāt, Tretjakovs ar lielisku startu tik daudz atpalika?
Viņam par sliktu nāca sēdēšana Īglsas trasē janvārī. Tretjakovs ar jaunu trases rekordu uzvarēja Interkontinentālajā kausā, un gan jau tas panākums viņu iemidzināja. Nodomāja, ka viss ir OK un ka līdzīgi būs arī pasaules čempionātā, bet toreiz trase bija ievērojami ātrāka. Viņam īsti negāja treniņbraucienos, un pēc tam jau vairs nespēja saņemties.
Patlaban ir pusceļš starp iepriekšējo olimpiādi Sočos un nākamo Phjončhanā. No šībrīža skatpunkta, kurš varētu būt nopietnākais konkurents 2018. gada olimpiskajās spēlēs?
Pilnīgi noteikti korejietis Juņs. Redzot, cik strauji viņš progresē, es viņu vērtēju augstāk par Tretjakovu. Man šķiet, ka Tretjakovs ir spēris soli atpakaļ, savukārt Juņam ir viss nepieciešamais, lai Korejas olimpiādē viņš būtu ļoti labs. Viņš ir ātrs startā, savos gados jau ļoti labi apguvis braukšanu, un tehniskais nodrošinājums korejietim arī būs visaugstākajā līmenī.