Kā novērots Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP), kas koordinē Eiropas Sporta nedēļu mūsu valstī, sabiedrība dalās divās grupās: tajos, kuri fizisko aktivitāšu ziņā kaut ko dara, un tajos, kurus ir ļoti grūti iekustināt. Tieši uz otrajiem Eiropas Sporta nedēļa koncentrējas vairāk, lai gan iesaistīties un atrast kaut ko sev piemērotu un interesantu plašajā pasākumu programmā var ikviens. "Sadarbībā ar pašvaldībām un dažādām organizācijām cenšamies piedāvāt visplašāko iespējamo aktivitāšu klāstu, kurās var piedalīties gan cilvēki, kas jau nodarbojas ar sportu, gan tie, kas vēl tikai mēģina saprast, kā uzdrīkstēties, kā sākt, kā pārvarēt barjeru sevī un iekšējās šaubas un nākt pulciņā," saka LSFP prezidents un valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis.
Visiem pieejamas lietas
Eiropas Sporta nedēļas norises aptver vairākus virzienus: sports izglītības iestādēs, darba vietā, sporta un fitnesa klubos un sports brīvā dabā. Visā Latvijā nedēļas ietvaros tiek organizēti publiski pasākumi, kuros izkustēties var ikviens, bez īpašas gatavošanās un līdzekļu ieguldīšanas. Visi šie pasākumi atrodami kartē vietnē www.beactivelatvia.lv, turklāt šeit reģistrēt savu rīkoto sportisko aktivitāti var arī, piemēram, draugu grupas, kas nolēmušas doties pārgājienā, nūjot, vingrot vai tml. un aicina pievienoties arī citus.
Kā stāsta Fogelis, lielākais uzsvars Eiropas Sporta nedēļā likts uz fizisko aktivitāšu pieejamību un maksimālu vienkāršību, piedāvājot pārsvarā tādas nodarbes, kas neprasa dārgu, ekskluzīvu inventāru vai tēriņus, dodoties uz noteiktu vietu (sporta klubu vai tml.). Ikviens var atļauties iet, skaitot soļus, braukt ar velosipēdu vai kopā ar citiem vingrot parkā, izmantojot tādus pilsētvides elementus kā soliņus, pakāpienus, velonovietnes, lai gan Eiropas Sporta nedēļas programmā atrodamas arī specifiskākas nodarbības – teniss, orientēšanās, peldēšana u. c. "Cenšamies paplašināt iespēju spektru, jo tie iemesli, kādēļ cilvēki baidās un neuzdrīkstas sākt sportot, ir ļoti dažādi," komentē Fogelis un stāsta, ka šogad daudz uzmanības tiks pievērsts nūjošanai un pārgājieniem, turklāt bez sacensības un laika kontroles, jo tās cilvēkus nereti atbaida, jo īpaši sportošanas iesācējus. Eiropas Sporta nedēļa tiks atklāta ar #BeActive pārgājienu pa Gaujas senleju 21. septembrī.
"Piedāvājam tajā vienkārši piedalīties, baudīt procesu, būt kopā ar līdzīgajiem un tad skatīties, ciktāl katrs ir gatavs pārvarēt pats sevi." Pats Fogelis šogad grasās izmēģināt spēkus Diennakts peldējumā, kurš vairākiem viņa kolēģiem LSFP jau iecirtis "āķi lūpā" un motivējis pievērsties peldēšanai regulāri ikdienā.
Eiropas Sporta nedēļā plašumā vēršas arī izglītojošā daļa – dažādi semināri, lekcijas, kas cilvēkiem veido teorētisko izpratni par sportošanu un aktīvu dzīvesveidu. Cilvēku, kuri sev atklājuši fiziski aktīva dzīvesveida plusus un pozitīvās emocijas, kļūst vairāk, un skaidrs, ka viņiem rodas jautājumi, uz ko ir vērts saņemt speciālistu atbildes, piemēram, kā trenēties pareizāk un kāpēc, skrienot katru dienu, netievēju straujāk.
Kāpēc rīt? Ejam šodien!
Eiropas Sporta nedēļas pasākumu reģistrēšana vietnē www.beactivelatvia.lv vēl turpinās, un to kopskaits būs zināms vien pēc šīs nedēļas, taču pērn kampaņas ietvaros Latvijā notika ap 1200 pasākumu, kuros tika iesaistīti apmēram 220 000 cilvēku. Ar katru gadu šie skaitļi aug, priecājas LSFP prezidents, taču norāda, ka nākotnes mērķis ir aktivitātēs iesaistīt vēl vairāk iedzīvotāju un vēl vairāk uzlabot aktivitāšu pieejamību visām sabiedrības grupām, kā arī pārgājienus un nūjošanu attīstīt vēl plašākā kustībā. Iecerēts stiprināt sadarbību ar pašvaldībām, turklāt arī ārpus Eiropas Sporta nedēļas ietvariem, stāsta Fogelis.
Lai gan Latvijā, sevišķi vasarā, tautas sporta norišu kalendārs ir visai blīvs, pašvaldības Eiropas Sporta nedēļas pasākumu rīkošanā ar katru gadu kļūst aizvien aktīvākas. Tās šo kampaņu izmanto arī tam, lai rudens sezonas sākumā bez maksas atvērtu durvis savos sporta centros un iepazīstinātu iedzīvotājus ar to, ko tajos var darīt un iegūt. "Salīdzinot ar divdesmit gadu pagātni, progress ir fantastisks," Fogelis saka par vietvaru paveikto, radot iespējas cilvēkiem būt fiziski aktīviem – ir iekārtotas takas, sporta nodarbību zāles, sporta laukumi, peldbaseini, tāpat teju katrā pašvaldībā tiek algoti treneri, kas iedzīvotājiem bez maksas vada brīvdabas fitnesa nodarbības, nūjošanas, skriešanas u. c. treniņus. Īpaši tiekot domāts par jauniešiem un senioriem, kuru budžetā grūtāk atrast brīvus līdzekļus sportam.
Tomēr, par spīti visām šīm iespējām, daļa sabiedrības aizvien ar kustēšanos ir uz "jūs". Fogelis kā galveno iemeslu min nedrošību, uzdrīkstēšanās trūkumu. "Cilvēks pēc būtības ir sarežģīts un vienkāršs reizē – cik gan bieži mēs sev dzīvē sakām: nu, šodien vēl ne, saņemšos un iešu rīt! Tāpēc ir svarīgi, ja kāds, kurš jau ir iesaistījies kādās fiziskās aktivitātēs, paņem jūs aiz rokas un saka: "Kāpēc rīt? Ejam šodien!""
Tieši tādēļ arī Eiropas Sporta nedēļas vadmotīvs jau otro gadu pēc kārtas ir Piecelies! un aicinājums aktīvajiem "piecelt" katram kādu mazāk aktīvo. Uz to iedvesmo arī kampaņas vēstneši. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad tie bija profesionāli, sabiedrībā zināmi sportisti, kuri stāstīja, kā paši savulaik pievērsušies sportam, tagad kampaņas vēstneši ir arī "parasti cilvēki", dažādu profesiju pārstāvji, kuru dzīvē fiziskās aktivitātes ieņem būtisku vietu. Šogad starp viņiem ir uzņēmējs un aktieris Juris Žagars, TV personība Kristīne Garklāva, pavārs Mārtiņš Rītiņš, arhitekts Dins Vecāns u. c. Pērn kampaņas vēstneši iesaistīja savus tuviniekus, draugus, paziņas un citus interesentus divdesmit dienu izaicinājumā, kurā ik dienu bija jāveic kāda fiziska aktivitāte. Daudzi izaicinātie pēc tam atzinuši, ka sports var būt arī interesants un patīkams veids, kā pavadīt laiku kopā ar ģimeni, rast kopības sajūtu, pārvarēt sevi, sajusties enerģiskākam, turklāt divdesmit dienās jau bija izveidojies zināms paradums kustēties.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 12. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!