2003. gadā Berlīnē notika pirmā oficiālā šahboksa cīņa. 1000 cilvēku klātbūtnē boksa ringā, kura vidū novietots šaha dēlītis, uzkāpa divi bokseri, kuriem uz ausīm uzliktas skaņu necaurlaidīgas austiņas. Tas ļauj pilnībā koncentrēties uz šaha spēli, kā arī pasargā no skatītājiem, kas kliedz priekšā pareizos gājienus. Līdzīgi kā boksā, kad skatītāji iesaka: “Tagad āķi! Tagad āķi!”, tā šahā var kliegt: “Sit ar laidni uz g6!”
Bokseri sarokojās, apsēdās pie šaha galdiņa un spēlēja šaha partiju. Tika izspēlēta agresīvā Aļehina aizsardzība, lai arī, manuprāt, šim mačam vairāk piestāvētu ceptās aknas uzbrukums.
Pēc 4 minūtēm atskanēja signāls, spēlētāji pārstāja spēlēt šahu, šaha dēlītis tika aiznests un šahisti turpināja cīņu kā bokseri. Pārģērbties nevajadzēja, jo viņi šaha partiju aizvadīja boksa šortos, apavos, tagad tika uzvilkti boksa cimdi un aiziet - boksa raunds 3 minūšu garumā. Pēc boksa raunda, ja pretinieks nav nokautēts, abi spēlētāji atkal sēžas pie šaha galdiņa un turpina šaha partiju vēl 4 minūtes.
Ja pie šaha galdiņa neviens no pretiniekiem nesaņem matu – mats ir nokauta ekvivalents šahā, kad krīt karalis – šahboksa mačs turpinās ar nākošo boksa raundu. Tā kopumā ir 11 raundi, no kuriem 5 ir boksa un 6 ir šaha. Uzvar tas, kurš pirmais nokautē pretinieku boksā vai karali šahā. Ja šahā partija beidzas neizšķirti un neizdodas nokautēt pretinieku boksā, tad uzvarētāju nosaka pēc boksa cīņā gūtajiem punktiem.
Tas bija pirmais šahboksa mačs, kurā uzvarēja un par pirmo pasaules čempionu kļuva tā izgudrotājs Iepe Rubingh no Amesterdamas. 8 mēnešus iepriekš, dzerot bārā alu, viņš izdomāja šo sporta veidu kopā ar draugiem, jo bija nesen sācis nodarboties ar boksu, bet šahu spēlēja jau no bērnības. Bārā viņš izdzēra tikai 2 alus, varbūt vajadzēja vairāk.
Šis cīņas veids tika plānots kā humora pasākums, bet izrādījās īsts sports. Jo šaham un boksam izrādījās daudz kopīga. Pēc pirmā boksa raunda spēlētājiem pulss tik ļoti uzkāpj, ka ir ļoti grūti nosēdēt un koncentrēties uz šaha spēli, pārslēgšanās no boksa uz šahu ir ārkārtīgi sarežģīta, kas pat stipram šaha spēlētājam var būtiski samazināt spēles stiprumu. Ņemot vērā šo pārslēgšanās īpatnību šahboksa spēlētāji, gatavojoties sacīkstiem, mēdz aizstāt boksa raundu ar 400 metru skrējienu vai intensīviem fiziskajiem vingrinājumiem.
Pat bez boksa šahs prasa ļoti daudz enerģijas. 1984. gadā kad Karpova – Kasparova mačs bija ievilcies jau līdz 5 mēnešiem, Karpovs bija zaudējis 10 kilogramus, un oficiāli mača pārtraukšanas iemesls bija dalībnieku fiziskais stāvoklis. Pēdējās desmitgadēs šaha elitē un pasaules čempionu vidū vairs nav spēlētāju ar lieko svaru. Pēdējas pasaules čempions, tāds apaļīgāks, bija Tigrans Petrosjans, kurš 1969. gadā zaudēja titulu slaidajam Borisam Spaskim. Šahisti, pat ja nepiedalās šahboksā, veic nopietnu fizisko sagatavošanos. Bobijs Fišers pirms 1972. g. mača ar Spaski, būtisku sagatvošanās laiku velītija fiziskās izturības trenēšanai – Skrēja, peldēja, vingroja, boksējās, domājot par savu pretinieku - draugu Borisu no PSRS.
Kāpēc tā? Piemēram, 2 stundu sēdēšana kombinācijā ar šaha spēlēšanu, kas prasa pilnīgu koncentrēšanos, vidēji prasa no organisma 560 kalorijas (turnīra laikā, kad tiek izspēlētas vairākas partijas, līdz pat 6000 kalorijām dienā, kas noved kā minimums līdz 1 kg masas zudumam). Šaha partijas spēlēšana paaugstina pulsu, asinspiedienu, elpošanas ātrums trīskāršojas, pieaug stresa līmenis. Tas viss kopā organismam liek ražot vairāk skābekļa, kā rezultātā arī tiek patērēts lielais enerģijas daudzums. Augstais asinspiediens vairāku stundu garumā pielīdzīna šaha maču maratona skrējienam vai tenisa mačam visaugstākajā līmenī.
Šahs varētu būt glābiņš tiem cilvēkiem, kuri meklē efektīvu masas nomešanas metodi, iztiekot bez sevis mocīšanas trenažieru zālē vai kaulu laušanas parka skrējienos.
Pēdējos gados šahbokss kļūst aizvien populārāks, piesaista arī profesionālu bokseru un šahistu uzmanību. Tomēr jārēķinās, ka šahboksa profesionālajās sacīkstēs ir noteikti kritēriji, lai jūs pielaistu pie dalības. Šahā jābūt spēles līmenim vismaz 1600 ELO apmērā (lai šādu līmeni sasniegtu, talantīgam bērnam vajadzīgi vismaz 2 gadi cītīga treniņa), savukārt boksā jābūt aizvadītām vismaz 50 cīņām boksā vai līdzīgā cīņas veidā. Līdz ar to, šahboksa turnīros piedalās spēlētāji, kuri spēlē regulāri abus šos sporta veidus. Atliek Mairim Briedim nedaudz patrenēties šahā un būs jauns čempiona tituls!
Šogad no 11. līdz 15. decembrim Turcijā notiks amatieru šahboksa pasaules čempionāts, kurā piedalīties plāno divi mūsu valsts pārstāvji. Cīņas ir nopietnas, pēc visiem noteikumiem. Pirms šahboksa mača abi pretinieki tiks nosvērti. Šaha figūras gan pagaidām netiek svērtas. Šahbokss ir ļoti labs sporta veids tiem, kuri grib spēlēt šahu, bet baidās, ka viņu pagalmā puikas apsaukās par “mīksto”.
sorry
Arik Nippel
VVZ