“Šīs sacensības parādīja, cik es pašreiz esmu gatavs vai arī negatavs. Izskatās, ka vēl daudz jāstrādā, lai olimpiskajās spēlēs Londonā normāli nostartētu. Startam Helsinkos īpaši negatavojos. Braucu uz šejieni pēc principa – kā būs, tā arī būs. Vienubrīd ar treneri (Guntaru Gailīti – aut.) apsvērām domu pat nestartēt, bet visi noteikumi bija izpildīti un izlases vadība man teica, ka jābrauc. Tā arī darījām.”
Māris norādīja arī uz savainojumu, kura dēļ jau vairākas reizes pirms mačiem saņēmis pretsāpju injekcijas. Par pašsajūtu viņš gan nesūdzējās. “Jutos es normāli. Sašpricēja man pretsāpju līdzekļus un “dragāju”. Joprojām man problēmas sagādā pērn plaukstā diviem pirkstiem ielauztie kauli. Cīpslas ir divas reizes palielinātas, gandrīz kā pirksti. Jau ziemā man špricēja. Pie sāpēm citviet jau ir pierasts. Par tām es nedomāju.”
Tehniskajā izpildījumā rupju kļūdu neesot bijis. “Grūdieni sanāca tādi viegli – bez īpašas spēka piepūles un ātruma. Skaidrs, ka ir jāpieliek ātrums un arī spēks. Tad visam ir jābūt kārtībā.”