Sarunu gaitā abas puses apsprieda Daugavas stadiona un tā teritorijas attīstību, kā arī pašreizējo situāciju par Izglītības un Zinātnes ministrijas darba grupai uzticēto prioritāro sporta veidu noteikšanu.
Gorkšs un Riekstiņš konceptuāli vienojās par to, ka futbolam kā masveidīgam un vispārīgi pieejamam sporta veidam jābūt prioritāro sporta veidu sarakstā.
LFF prezidents Gorkšs, uzrunājot Riekstiņu, aicināja valsti sadarboties futbola attīstīšanā Latvijā.
"Šobrīd no valdības puses redzam interesi sadarbības attīstīšanā. Valsts ir gatava iesaistīties futbola infrastruktūras uzlabošanā Rīgā un reģionos, tāpat ir sperti nozīmīgi soļi labas pārvaldības principu ieviešanā praksē un sporta politikā," stāstīja Gorkšs.
"Futbols kā masveidīgākais sporta veids Latvijā aktīvi iesaistās par tā iekļaušanu prioritāro sporta veidu sarakstā. LFF ieskatā tas būtu tikai likumsakarīgs lēmums, bet tas nav vienīgais mūsu saskarsmes punkts, arī Daugavas stadions šobrīd ir Latvijas futbolam svarīgs objekts, un tieši sadarbībā ar valsti redzam tā attīstību. Mēs no LFF puses vēlamies nostiprināt sadarbību, lai tur futbols tiktu spēlēts vēl biežāk un vēl labākos apstākļos," ar nākotnes plāniem dalījās LFF prezidents.
Vasaras sākumā Latvijas Olimpiskās komitejas Sporta komisija bija sagatavojusi ieteikumus Izglītības un Zinātnes ministrijas darba grupai par prioritāro sporta veidu noteikšanu. Projekts pagaidām ir vēl tikai izstrādes stadijā.
"Tas viss vēl ir darba versijā, nekas vēl nav akmenī cirsts, bet viena no prioritāšu daļām ir jauniešu iesaiste, masveidība, pieejamība, un, protams, ka futbolam visi šie rādītāji ir labā līmenī," teica Riekstiņš. "Futbols pašlaik ir prioritāšu sarakstā. Paskatāmies, cik daudz jauniešu ar futbolu nodarbojas. Tad visi jautājumi atkrīt."
"Ko futbolam nozīmēs iekļaušana prioritāro sporta veidu pulkā? Pirmkārt, tas attieksies uz finansējumu sadali. Piemēram, varētu būt noteikti kritēriji, pēc kuriem sporta veidi varēs pieteikties finansējumam pasākumu organizēšanai. Tam gan būs noteikti griesti, bet būs pieejami līdzekļi. Gala rezultātam jābūt tādam, ka prioritārajiem sporta veidiem būs lielākas iespējas tikt pie valsts finansējuma," paskaidroja Riekstiņš.
Komentējot Daugavas stadiona turpmāko attīstību, Riekstiņš norādīja: "Skaidrs, ka pēc Daugavas stadionā veiktajiem ieguldījumiem ir tikai loģiski, ka tur ir futbols. Ceru, ka atradīsim dzirdīgas ausis arī valdībā, lai atrastu tam nepieciešamos līdzekļus. Ņemot vērā, ka Latvijas Futbola federācija ir gatava iesaistīties ar savu līdzfinansējumu, tas ir vislabākais iespējamais risinājums visām iesaistītajām pusēm."
Iepriekš pieminētajā Daugavas stadionā šogad jau ir aizvadītas vairākas starptautiska līmeņa spēles. Tostarp UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas kārtu mači, kas stadionā var atgriezties atkal, ja futbola klubiem Ventspils un Riga izdosies pārvarēt turnīra kvalifikācijas trešo kārtu.
Daugavas stadiona infrastruktūrā ietilpst arī ledus halle, kuras iepirkuma procedūra par sporta būves būvniecību jau ir noslēgusies, projektā piesakoties pieciem kandidātiem.