Piektdien norisinās LFF ārkārtas kongress, kurā sagaidāma jauna organizācijas prezidenta ievēlēšana. Jau iepriekš bija zināms, ka Indriksons savu amatu atstās.
"Katram posmam pienāk beigas. Man šodien būtu jāsaka liels paldies par darbiem, ko kopā esam paveikuši," sacīja Indriksons.
Uz LFF prezidenta amatu ir trīs kandidāti - bijušais Latvijas valstsvienības kapteinis Kaspars Gorkšs, Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents Vadims Ļašenko un sporta kluba Cēsis prezidents Krišjānis Kļaviņš.
"Pēdējos trīs mēnešos izskanējuši daudz klaju melu un apvainojumi. Katrs grib pie šīs vietas tikt. Man ir tas pienākums aizstāvēt federācijas darbu. Ar visu atbildības sajūtu varu teikt, ka esam uzbūvējuši pamatīgu futbola māju," uzskata Indriksons. "Esam panākuši to, ka futbols Latvijā kļuvis pats masveidīgākais sporta veids."
"Nav salīdzināma arī infrastruktūra, kas bija 1996.gadā un kas tagad. Šie apstākļi nebūtu radīti bez futbola cilvēku, Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA), Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) un pašvaldību atbalsta," izteicās Indriksons.
Indriksons arī norādīja, ka LFF ir radījusi perfektu sacensību sistēmu. "Stabili un funkcionējoši turnīri jauniešiem, tas pats top meiteņu futbolā. Arī virslīga ir nesalīdzināma ar to, kāda tā bija agrāk. Ir augoša pirmā līga. Lai sagatavotu spēlētājus, esam izveidojuši dažādas jauniešu izlases."
Pēdējās stundas LFF prezidenta amatā esošais Indriksons gan atzina, ka pieaugušo izlasei rezultāti nav tādi, kādus gribētu, bet tam visam esot objektīvi apstākļi.
"Skaidrs, ka spēlētāju sagatavošanā mums ir daudz kas jādara. Tomēr esmu pārliecināts, ka esam uz pareizā ceļa," uzsvēra Indriksons, kurš pateicās arī Latvijas tiesnešu korpusam. "Paldies arī tiem, kuri nestrādā ar profesionālo futbolistu sagatavošanu, bet nodarbojas ar futbola masveidību, rīkojot zēnu un meiteņu turnīrus."
"1996.gadā mūsu futbolisti nekur ārzemēs nebija pazīstami. Šodien esmu pārliecināts, ka Eiropa zina tādus futbolistus kā Marianu Paharu, Māri Verpakovski, Juri Laizānu, Andri Vaņinu un citus. Man sarakstā ir kādi 20 futbolisti. Ir radīta futbola māja ar pamatīgiem pamatiem," pauda Indriksons, kurš arī pateicās LFF ģenerālsekretāram Jānim Mežeckim par kopīgi nostrādātajiem 20 gadiem. "Pat nepaspējām sastrīdēties."
Indriksons biedrus aicināja pieņemt jauno LFF prezidentu, lai arī kurš par tādu kļūs.
"Pēc dažām stundām tiks ievēlēts jauns prezidents. Neatkarīgi no tā, kuru ievēlēs, akceptējiet un pieņemiet viņu," uzrunā biedriem teica Indriksons. "Tikai esot vienotiem un saprotošiem, spēsiet tikt galā ar klupšanas akmeni - nacionālās izlases neveiksmēm."
Indriksonam aizejot, viņam tiek piešķirts LFF Goda prezidenta amats. Par tā piešķiršanu balsoja 102 delegāti, divi bija pret, bet četri atturējās.
Indriksons šajā amatā bija kopš 1996.gada. Iepriekšējo reizi LFF prezidenta vēlēšanas risinājās aizpērn aprīlī. Toreiz Indriksona vienīgais konkurents bija kādreizējais organizācijas preses sekretārs Kļaviņš un esošais prezidents saņēma pārliecinoši vairāk balsu.