Otrais Latvijas futbola federācijas (LFF) prezidenta Kaspara Gorkša atstādināšanas mēģinājums izrādījās sekmīgs. Pēc balsojuma ar ļoti minimālu opozīcijas pārstāvju vairākumu federācija tomēr palikusi bez prezidenta un nostādījusi sevi ļoti sarežģītā situācijā.
Kaspars Gorkšs sasauca trešo šī gada ārkārtas kongresu pēc 69 biedru parakstītas vēstules, kuras satura galvenais punkts bija viņa atstādināšana. Tomēr ceļā līdz kongresam tajā ievietoja svarīgus papildus punktus. Kongresa debatēs vairākkārt izskanēja minējumi, ka dienas kārtība ir paplašināta tikai tādēļ, lai novērstu uzmanību no neuzticības izteikšanas valdes priekšsēdētājam Gorkšam. Sarakstu paplašināja četri svarīgi punkti: Par 2020. līdz 2022. gadam spēlētāju limitu Virslīgas čempionātā 8+3, no kuriem vismaz trīs spēlētājiem ir jābūt Federācijas sagatavotajiem spēlētājiem atcelšanu, tāpat darba kārtībā ievietoja punktus par trīs LFF valdes locekļu atsaukšanu no amata. Amata krēsls briesmās bija Elites futbola attīstības pārstāvim Arturam Gaidelim, klubu sacensību attīstības veicinātājam Aleksandram Isakovam un atbildīgajam par tiesnešu attīstību Vadimam Direktorenko.
Lai nonāktu līdz svarīgākajiem dienas jautājumiem, bija jāgaida aptuveni piecas stundas, bet līdz kongresa beigām pat nepilnas astoņas. Īpaši ieilga debates, kurās savas pārdomas varēja izteikt jebkurš biedrs. Vairāk gan šo iespēju izmantoja opozicionāru puse. Interesanti, ka pēc dienas kārtības debatēm bija atvēlētas vien 20 minūtes un katram runātājam ne vairāk kā divas. Taču neviens pretenzijas par atvēlēto laiku brīvajam mikrofonam nevirzīja. Tieši pretēji – runātāji uzstājās krietni ilgāk, bieži izliekoties nedzirdam, kad viņus aicināja pārtraukt uzstāšanos. Pasākumu īpaši uzkurināja Metta pārstāvji Ģirts Mihelsons un Andris Riherts, kuri asi kritizēja Gorkšu un ļoti izjusti iesaistījās ikvienā tematā, kas nebija viņiem pa prātam.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 18. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!