Indriksons savā uzrunā atzina, ka federācijai pēdējos gados vēlušies pāri lieli kritikas viļņi, no kuriem lielākā daļa ir saistīti tieši ar viņu un LFF ģenerālsekretāru Jāni Mežecki.
"Zināmas problēmas federācijai ir dēļ manis, dēļ manām neveiksmēm biznesā un "Skonto" kluba kataklizmām. Taču tas nav iespaidojis manu darbu federācijā, jo es arī pēdējos gados esmu pielicis visas pūles, lai federācijas darbs uzlabotos," sacīja Indriksons.
Viņš atzina, ka kritika nereti bijusi argumentēta un pamatota. "Mums ar Jāni Mežecki tiek pārmests, ka esam aizsēdējušies savos amatos. Es tajā esmu 21 gadu, šķiet Mežecka kungs 24 gadus, taču esmu pārliecināts, ka mēs esam uz pareizā ceļa un sasniegsim visu, ko vēlamies, lai arī saprotu, ka tas nav pareizi un zināmā mērā pat amorāli, sēdēt vienā vietā tik ilgi. Taču gadu no gada esmu jums [LFF biedriem] teicis, dodiet kandidātus, kas varētu vadīt federāciju. Līdz pagājušajam gadam tādu nebija, bet es neesmu pieradis mukt prom no kuģa un atstāt iesāktās lietas," norādīja LFF prezidents.
Viņš no tribīnes atkārtoja jau iepriekš publiski izskanējušo informāciju, ka nākamgad savu amatu atstās, uzsverot, ka jau tagad viņa ir zināmi trīs pretendenti, kas varētu stāties pie LFF stūres.
"Šobrīd mums jau ir divi publiski zināmi kandidāti uz federācijas prezidenta amatu. Tas ir [Latvijas izlases kapteinis] Kaspars Gorkšs, kuru es esmu uzrunājis. Uzreiz pateikšu, ka viņš nav mans draugs, un, varbūt, mani labāk redz ejot nevis nākot. Taču es esmu dziļi pārliecināts, ka Gorkšs ir spējīgs veiksmīgi vadīt federāciju. Otrs pretendents ir iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), kuru ir uzrunājuši LFF valdes pārstāvji Dainis Kazakevičs un Jānis Mežeckis. Man ar Kozlovska kungu nav nekādu darīšanu. Tāpat ir vēl viens cienījams kungs, kurš arī grib kandidēt. Vēl vakar viņš man apstiprināja, ka viņam ir nopietni nodomi un viņš gatavs cīnīties par LFF krēslu, taču viņa vārdu tagad nenosaukšu, lai šis kungs pats to paziņo," stāstīja Indriksons, vēlāk piebilstot, ka interese par LFF amatu ir vēl divām trim personām, taču viņš prognozēja, ka šie kandidāti, apzinoties veicamo darbu apjomu, tomēr varētu pārdomāt.
Tāpat savā uzrunā Indriksons pauda sašutumu, ka federācijā joprojām ir pretestība attiecībā pret sava stadiona būvniecību, solot, ka arī sava pēdējā darba gada laikā neliksies mierā, lai šis projekts virzītos uz priekšu.
Kā zināms, federācija jau iesāka tā dēvēto Futbola māju projektu, plānojot uzbūvēt izlašu vajadzībām stadionu Krišjāņa Barona ielā, tomēr nespējot atrast visu finansējumu, šis projekts tika apturēts, lai gan tajā tika ieguldīts vairāk par miljonu eiro.
Iepriekšējo reizi LFF prezidenta vēlēšanas risinājās pērn aprīlī. Toreiz Indriksona vienīgais kandidāts bija ar skandalozu slavu esošais kādreizējais organizācijas preses sekretārs Krišjānis Kļaviņš un esošais prezidents saņēma pārliecinoši vairāk balsu. Indriksons LFF prezidenta amatā ir kopš 1996.gada.