Merzļikins jau NHL debijas spēlē ielaida septiņas ripas pret Pitsburgas Penguins, bet uzvaru nespēja izcīnīt pirmajos desmit mačos, spēļu prakses iegūšanai tiekot nosūtīts arīdzan uz Kolumbusas fārmklubu Klīvlendas Monsters. Elvim iespēja tika dota tikai izbraukumā, bet pārliecinošs pirmais numurs vārtos bija latvieša vienaudzis (25), soms Jūnass Korpisalo.
"Zinu, ka Elvis šajā periodā morāli izgāja cauri īstai ellei. Viss sākās jau ar to, ka, ierodoties ASV, viņam nebija viegli iedzīvoties. Jau pašā sākumā Elvis neslēpa, ka viņam tur īsti nepatīk. Arī iejušanās komandā nebija viegla, jo viņu, tādu jauniņo no Eiropas, lāgā nepieņēma, vairākums komandas biedru sasveicinoties pat nespieda viņam roku. Un tad sekoja neveiksmes laukumā, nosūtīšana uz AHL. Šie visi apstākļi bija negaidīti skarbi, tāpēc Elvis iedzīvojās pamatīgā apjukumā un nomāktībā, kļuva depresīvs, izvairījās no visiem un visa, pilnībā noslēgdamies sevī," atklāj viņa mamma.
Sandrai zvanījusi arī Elvja draudzene Aleksandra, atklājot, ka viņš vispār nav runājams un noslēdzies sevī. Mamma tobrīd devusi padomu, lai dēlu netraucē - tā ir viņa cīņa, ar kuru pašam jātiek galā.
Merzļikina māte neslēpj, ka tobrīd daudz nav trūcis, lai Elvis atgrieztos savā komforta zonā Šveicē, kur bijis labākais, treneru ieredzēts un līdzjutēju apjūsmots. Tikmēr tie reti komandas biedri, ar kuriem attiecības bijušas draudzīgas, latvietim norādījuši, ka viņš noteikti dabūtu darbu kādā Kontinentālās Hokeja līgas (KHL) klubā.
Lai gan dēls no saziņas izvairījies, Sandra tomēr turpinājusi rakstīt viņam e-pastus un telefoniskas ziņas. Mamma bijusi skarba, varbūt pat pārāk nežēlīga savos atklātajos tekstos, Elvi nežēlojot.
"Liku viņam savākties, nolikt malā savu ego, nepadoties un neatmest ar roku savam lielajam sapnim par NHL, ko viņš jau no mazotnes bija izplānojis kā karjeras mērķi."
Sandrai ir īpaši skumji par tiem latviešu līdzjutējiem, kuri šajā grūtajā brīdī piepildījuši viņas un Elvja sociālos tīklus ar ķengām un nievājošiem komentāriem. "Ne tikai internets bijis pilns ar nejaukiem komentāriem, bet arī viņam privāti sociālajos tīklos sūtītas ziņas pat ar tādiem tekstiem, ka viņš dara kaunu Latvijai, ka viņam nav jāspēlē izlasē, kaut viņš "nosprāgtu" un tamlīdzīgi," skumji saka Sandra.
Sekoja galvenā konkurenta Korpisalo trauma, kas pavēra Elvim vēl vienu iespēju izkarot savu vietu zem saules. ""Mamm, atceries tos cilvēkus, kuri man rakstīja, gribēdami mani pazemot un salauzt? Tu redzēsi, es likšu viņiem apklust!" Šie vārdi mammai likuši saprast, ka Latvijas nelabvēļi viņu ir patiešām dziļi aizvainojuši un sāpinājuši. Vienīgais, ko tobrīd varējusi dēlam teikt, bija atgādinājums, ka vienmēr ir viņam ticējusi, un arī tagad pārliecinoši tic. "Ej, izdari to, ej, ārdies, dēls! Tu pats zini, ka vari, un tev izdosies!"" Sandra atceras.
Turpinājums šī gada sākumā hokeja līdzjutējiem vēl svaigā atmiņā. Pirmajās 14 spēlēs kā Kolumbusas pirmais numurs Elvis tika pie 12 uzvarām, tai skaitā piecām "sausajām". Ar viņa palīdzību Kolumbusa strauji ielauzās play-off zonā, turklāt šajā periodā NHL debitēja arī otrs latviešu vārtsargs Kolumbusas sistēmā Matīss Kivlenieks.
Veiksmīgajam periodam sekoja virkne zaudējumu, kuros Elvim tomēr bija gana pieklājīgs atvairīto metienu procents, bet tad latvietis pēc sadursmes ar pretinieku guva vieglu smadzeņu satricinājumu. Paredzams, ka Merzļikins Kolumbusas vārtos atgriezīsies šajā nedēļas nogalē. Komandai priekšā vēl gana grūta cīņa par vietu Austrumu konferences astoņu labāko komandu pulkā, kas sezonu turpinās Stenlija kausa izcīņā.
Plašu rakstu par Elvi, kurš bruģē ceļu uz hokeja rokzvaigznes statusu, lasiet izdevuma Sporta Avīze marta numurā!
Vecis
onkulis
Neesmu robots