Vai nav akmens no pleciem ir novelts, jo pasaules čempionāta 34.spēlē beidzot guvi vārtus. Līdz tam bija desmit rezultatīvas piespēles?
Jā, protams, zināju, ka tajā ailitē ir viena liela baranka, taču spēles gan nebiju skaitījis. Labi, ka beidzot esmu ticis no tās barankas vaļā. Cerams, ka turpmāk ar vārtu gūšanu sekmēsies labāk.
Pastāsti, kā tajā epizodē, izslidojot divatā pret vienu aizsargu, izlēmi izdarīt metienu, nevis piespēlēt!
Skatījos, ko darīs aizsargs. Viņš atkāpās no manis, savukārt es pamanīju, ka ir nepiesegts stūris, tāpēc arī metu. Koncentrējos, lai trāpītu zem cimda un virs ceļgala. Tā arī sanāca. Vārtsargs laikam domāju, ka es varētu mest augstāk, tāpēc cimdu bija pacēlis uz augšu.
Pretuzbrukums bija tas ierocis, ar kura palīdzību varējām viņus pārspēt un arī pārspējām?
Viņi ļoti aktīvi iesāka, nedodot mums iespēju ieskrieties un spēlēt. Uz pretuzbrukumiem viņus noķērām tajās epizodēs, kad viņu aizsargi sāka spēlēt vēl tuvāk mums un vēl aktīvāk. Pēc mūsu vārtu guvumu spēle jau pilnībā bija tāda, ka ķērām viņus uz pretuzbrukumiem.
Trešajā periodā jau izteikts pārsvars bija Šveicei. Viņiem bija palicis vairāk spēka?
Spēles rezultāts lielā mērā noteica to, kā komandas spēlēja. Mēs bijām vienu ripu priekšā un mums vairs nevajadzēja tik ļoti iemest. Tāpēc arī centāmies spēlēt pēc iespējas vienkāršāk, bez riskantām piespēlēm.