LETA jau vēstīja, ka Latvijas hokeja izlase svētdien izšķirošajā mačā par ceļazīmi uz 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajām spēlēm pārpildītu tribīņu priekšā ar 2:3 piekāpās Vācijai. Neilgi pēc mača Masaļskis paziņoja par karjeras beigām valstsvienībā.
"Esmu sagaidījis to brīdi, kad ir kam stāvēt vārtos arī bez manis. Savu laiku, ko varu veltīt izlasei, esmu izdzīvojis. Ir pienācis laiks dot citiem to darīt. Par savu lēmumu vairāk esmu priecīgs nekā bēdīgs, jo domas par aiziešanu no izlases bija jau sen. Tas nebija tāds spontāns lēmums," intervijā teica Masaļskis.
Vārtsargs, kuram pēdējais mačs izlasē bija pārbaudes spēle pret Dāniju, gan nav vēlējies piedalīties atvadu spēlē. "Man pēdējā spēle jau ir bijusi. Daļēji jau zināju, ka tā ir viena no pēdējām spēlēm valstsvienībā. Tas lēmums jau bija izdomāts laicīgi, tāpēc īpaši nepārdzīvoju," komentēja Masaļskis.
Jau maijā notikušajā pasaules čempionātā vārtsargs zinājis, ka tās viņam bija pēdējās planētas meistarsacīkstes valstsvienības kreklā. "Nevienam neko neteicu, jo nevar zināt, kā būs uz priekšu. Izbaudīju turnīru Maskavā, emocionāli tas bija vispatīkamākais no visiem čempionātiem. Zināju savu lomu, ka nespēlēšu lielāko daļu no spēlēm. Ceru, ka aiziešana no izlases nenozīmē aiziešanu no sporta pavisam. Kādus 15 gadus maijā manis nebija mājās, tagad tajā laikā būšu mājās un televizorā baudīšu hokeju citādi. Sieva bija ļoti priecīga, bet bērni gribēja, lai uzspēlēju vēl," par aiziešanu stāsta Masaļskis.
Latvijas izlases vārtus olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra spēlēs sargāja Kristers Gudļevskis un Elvis Merzļikins. "Tagad ir pienācis laiks, kad mums ir jauni, talantīgi un moderni vārtsargi. Ir vēl Ivars Punnenovs un Jānis Kalniņš. Ceru, ka viņi visi ko labu no manis paņēmuši. Man pāragri kādu mācīt, es vēl pats mācos," secināja vārtsargs.
Masaļskis arī pauž nožēlu, ka nav izdevies sasniegt ko vairāk ar izlasi. "Ceru, ka izlase sasniegs ko labāku. Žēl, ka uz nevienu čempionātu neaizbraucām labākajā sastāvā. Ar katru gadu tas sastāvs palika šķidrāks un šķidrāks. Mums ir daudz labu hokejistu, diemžēl pēdējā laikā daudzi atsakās spēlēt. Katram varbūt ir kādi objektīvi un svarīgi iemesli, taču tur ir arī jāskatās federācijas virzienā un jāuzdod jautājums viņiem. Sākot ar Kirovu [Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu] un beidzot ar visiem darbiniekiem, katram jāuzņemas lielāka atbildība, kāpēc spēlētāji nebrauc," stāstīja Masaļskis.
Latvijas izlase olimpisko kvalifikāciju sagaidīja ar kārtējiem skandāliem - vien pirms nedēļas no amata atkāpās izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs, kura vietā steidzamības kārtā tika apstiprināts Haralds Vasiļjevs.
"Nomainīt treneri trīs dienas pirms starta turnīrā ir liels ārprāts. Ir problēmas izlasē, un visi zina, ka tās ir. Kāds neiztur un pasaka "priekš kam man to vajag", un nebrauc. Tas viss sākās no federācijas. Pēdējie lēmumi nav normāli, tiem nav nekāda sakara ar hokeju. Mainīt trenerus šurp un turp, visu laiku notiek kāda apmelošana. Viens saka tā, trešais saka tā, un Kirovs tam visam pa vidu. Tas ir liels bardaks, kas jāsakārto. Jo ilgāk tas bardaks turpināsies, jo ilgāka būs Latvijas hokeja lejupslīde. Un tā lejupslīde ir acīmredzama. Kamēr nekas netiks mainīts un sakārtots, nekā laba nebūs," atklāts bija Masaļskis.
Kā pirms kvalifikācijas turnīra valdes sēdē pieminējis Beresņevs, vairāki hokejisti turnīrā varētu nespēlēt, ja netiks izmaksātas iepriekš solītās prēmijas.
"Domāju, ka visiem viss tiks samaksāts. Tur bija domstarpības, cik lielai tai summai jābūt. Varbūt kādu tas ietekmē, bet mani ne. Cenšamies nelaist iekšā to negatīvismu ģērbtuvē. Ja saka vienu lietu un dara citādi, tad ir sajūta, ka visu laiku piečakarē. Mēs nespēlējam izlasē naudas dēļ, bet ir patīkami, ja tādā veidā paslavē. Es to uzskatu kā "paldies". Ja to nesaka vienreiz, divreiz, tad citi vienkārši nebrauc," atklāja Masaļskis.
Tiesa, vārtsargs atsakās prognozēt, kāds būtu Latvijas hokejs bez LHF prezidenta Kirova Lipmana. "Nesaprotu to, ka Latvijā hokeju ļoti mīl, bet neviens ietekmīgs cilvēks negrib pārņemt vadību un veikt pārmaiņas. Ja kāds to ļoti gribētu, tad to varētu izdarīt. Nav tā, ka Kirovs pie tā krēsla būtu pienaglots ar naglām. Acīmredzot tā vieta nav interesanta cilvēkiem. Valstī ir pietiekami daudz ietekmīgu un bagātu cilvēku, kuri to varētu darīt, bet kaut kā nevienam tas neinteresē," izteicās Masaļskis.
Pēc piedzīvotā zaudējuma Vācijai viens no Latvijas izlases hokejistiem esot atklāti pateicis, ka teorētiski Latvija nebija pelnījusi ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm. "Ar to bardaku mēs katru gadu lienam caur to adatas aci ārā un 20 gadus noturamies augstākajā divīzijā. Turklāt šajā bardakā vairākas reizes braucām uz olimpiskajām spēlēm, tas nav godīgi pret to pašu Vāciju. Mēs ļoti gribējām un centāmies tikt, bet šoreiz nesanāca," komentēja Masaļskis.
Kopumā Masaļskis piedalījās 12 pasaules čempionātos. Vārtsargs piedalījies arī trīs olimpiskajās spēlēs - 2006.gadā Turīnā, 2010.gadā Vankūverā un 2014.gadā Sočos.
Masaļskis ar 159 mačiem ir Latvijas izlasē visvairāk spēļu nospēlējušais vārtsargs. Kopumā viņš valstsvienībā nospēlēja 11 "sausās" spēles.
Karjeras noslēdzošo maču Latvijas izlasē Masaļskis nospēlēja 30.augustā, kad, dalot vietu vārtos ar Gudļevski, pārbaudes spēlē ar 0:3 nācās piekāpties Dānijai.
Pašlaik Masaļskis pārstāv Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandu Toljati "Lada", bet karjeras laikā viņš spēlējis arī Latvijā, Zviedrijā, Čehijā, Vācijā, Baltkrievijā, Slovākijā un Šveicē.