Nolans ar Latvijas izlasi strādāja no 2011. līdz 2014.gadam, bet Soču olimpiskajās spēlēs viņš vienību aizveda līdz ceturtdaļfinālam, kas ir komandas visu laiku labākais sasniegums šāda līmeņa sacensībās.
"Aizbraucot uz turieni, tu sastopies ar sportisko ētiku. Hokeja spēļu beigās komandas viena otrai paspiež rokas. Ar citām vienībām mēs palikām vienās un tajās pašās viesnīcās, kopīgi ieturējām maltītes. Pirms spēles divas pretinieku komandas ēd vienā telpā, bet pēc pāris stundām jau cīnās viena pret otru. Šeit, Ziemeļamerikā, tādas lietas pārāk bieži nenotiek. Pateicoties šādām niansēm, varēju savā veidā iemācīties, ko nozīmē cieņa vienam pret otru," intervijā Thestarphoenix.com sacīja Nolans.
"Hokeja ziņā darbs ar Latviju bija viena no labākajām pieredzēm. Tā ir maza valsts. Viņiem pa visu valsti varbūt ir kādi 12 hokeja laukumi, bet izlases dalība pasaules čempionāta augstākajā divīzijā tik ilgu laiku ir kaut kas apbrīnojams. Latviešu kaisle pret hokeju varētu sacensties ar Kanādu. Tā bija viena no manām labākajām pieredzēm visas dzīves laikā, ko es ļoti novērtēšu līdz pat mūža beigām," uzsvēra Nolans.
Nolans karjeras laikā strādājis arī Nacionālajā hokeja līgā (NHL), bet pirms aptuveni diviem gadiem viņš bija spiests atstāt latviešu uzbrucēja Zemgus Girgensona pārstāvētās Bufalo Sabres komandas galvenā trenera amatu.
Tiesa, Sabres šobrīd ir jauna galvenā trenera meklējumos, jo nesen no sava posteņa tika atbrīvots Dens Bailsma. Pats Nolans gan nenoliedza, ka labprāt atgrieztos Bufalo.
"Nekad nevar zināt, tas ir traks bizness. Tomēr es ceru, ka Sabres atradīs pareizo virzienu un gūs uzvaras tur dzīvojošo cilvēku dēļ, jo tā ir hokeja pilsēta," pauda kanādietis.
paldies, Ted!