Pagājušā gada decembrī Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) lēma Krievijai piešķirt divu gadu diskvalifikāciju no sporta par iepriekš veiktajiem antidopinga pārkāpumiem.
Līdz ar CAS pieņemto lēmumu kļuvis zināms, ka Krievija nedrīkstēs piedalīties Tokijas olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs, kā arī 2022.gada Pasaules kausā futbolā.
"Krievijas Hokeja federācija vienmēr ir cienījusi starptautisko sporta instanču lēmumus, tāpēc nevēlas izdarīt papildu spiedienu uz saviem starptautiskajiem partneriem. Šī iemesla dēļ esmu nolēmis atkāpties no IIHF padomes locekļa amata," teica Tretjaks. "Turpināšu strādāt Krievijas hokeja labā, lai stiprinātu tās pozīcijas starptautiskajā arēnā."
CAS piespriestā diskvalifikācija nosaka, ka šo divu gadu periodā neviens Krievijas pilsonis nedrīkst ieņemt vadošos amatos sporta organizācijās, to valdē vai padomē.
Nožēlu par lēmumu, kas bija jāpieņem Tretjakam pauda IIHF prezidents Renē Fāzels. Viņš norādīja, ka ciena Tretjaka iniciatīvu atkāpties no amata, lai nekaitētu IIHF. Fāzels uzsvēra, ka Tretjaks aizvien būs nozīmīga starptautiskās hokeja ģimenes sastāvdaļa.
Līdz ar Tretjaka pieņemto lēmumu IIHF padomē šobrīd balsstiesības ir 12 biedriem. Jauno IIHF padomi biedri plāno ievēlēt šogad rudenī gaidāmajā IIHF pusgada kongresā.
IIHF ziņo, ka padomes biedri arī sākuši diskusijas par Krievijas himnu, karogu un spēļu krekliem saistītiem jautājumiem pasaules čempionātā.
Tretjaks IIHF padomē tika ievēlēts 2012.gadā, bet pēc četriem gadiem viņu šajā amatā ievēlēja atkārtoti. Kopš 2006.gada viņš ir Krievijas Hokeja federācijas prezidents. Tāpat viņš bija viens no pirmajiem biedriem Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Atlētu komitejā.
Spēlētāja karjeras laikā viņš Padomju savienības izlases rindās trīsreiz tika kronēts par olimpisko čempionu, bet vēl desmit reizes virs galvas cēla pasaules čempionāta trofeju.