Vienoties par intervijas laiku nudien nebija viegli, jo Latvijas rekordistei vesera mešanā Laurai Igaunei dienas režīms Amerikā ir strikti sadalīts pa stundām. Vieglatlētikas amatiere, kā viņa pati noformulēja savu statusu, trenējas divreiz dienā un vēl uz pilnu slodzi trenē audzēkņus. Par spīti noslogojumam, Laura šosezon pasaules rangā ir augstajā 13. vietā un pirmo reizi Latvijas vieglatlētikas vēsturē pirms nedēļas nogalē startējošā pasaules čempionāta cerību disciplīna ir arī sieviešu vesera mešana.
Piecos no rīta celies, tad seko pirmais treniņš, pēc tam no astoņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā strādā par treneri, pēc tam vēl otrs treniņš... Jājautā, vai tiešām nav par daudz?
Nav, jo es nodarbojos ar lietām, kuras man patīk darīt. Visu laiku būt ārā stadionā ir patīkamāk, nekā vasarā visu dienu nosēdēt telpā pie datora, izskatot finansiālos dokumentus. Tiešām nav grūti. Man patīk, ko daru, un uz darbu es eju ar prieku.
Precizē, lūdzu, vēlreiz savu dienas režīmu!
Jā, es katru reizi ceļos piecos no rīta. Pirmais treniņš man sākas 5.30 un beidzas ap 7.30. Pulksten astoņos es sāku strādāt ar saviem vieglatlētiem stadionā vai svaru zālē. Dažreiz gan no rīta sēžu pie papīru lietām, kas ir vajadzīgi komandai. Šad tad agrāk par pieciem pēcpusdienā es tieku svaru zālē trīs vai četras reizes nedēļā. Paralēli vēl man ir sprinta treniņi, darbojos ar pildbumbām vai arī izpildu lēcienus. Veseri es metu četras vai piecas reizes nedēļā. Izklausās, ka man ir daudz treniņu, bet var visu apvienot.
Tavi audzēkņi ir ne tikai vesera metēji, bet arī citu sporta veidu pārstāvji?
Nē, tikai vieglatlēti, bet ne tikai vesera metēji. Man grupā ir visi metēji, bet vēl es palīdzu lēcējiem un skriešanu disciplīnu pārstāvjiem, arī gargabalniekiem.
Kā pati noformulētu savu statusu – esi amatiere, pusprofesionāle vai profesionāla sportiste?
Esmu amatiere, tāpēc ka es gan trenējos, gan arī strādāju. Visi līdzekļi, kas tiek ieguldīti treniņu procesā, nāk no manis pašas, nevis no kādiem sponsoriem.
Pasaules rangā vadošās trīs vietas ieņem ASV vesera metējas. Ranga desmitniekā ir vēl divas amerikānietes. Varbūt zini, kāds statuss ir šīm sportistēm? Viņas arī ir amatieres?
Viņas ir profesionāles. Dīna Praisa (rangā 1. vietā – aut.) ir profesionāle. Pirmajā gadā pēc universitātes absolvēšanas viņai nebija neviena līguma. Pagājušajā gadā viņa sasniedza nacionālo rekordu un ieguva Nike kompāniju kā atbalstītāju. Tāpat Gvenai Berijai (3. vieta rangā) ir Nike, Brūkai Andersenai (2. vieta rangā) ir divi sponsori, šķiet, viens arī ir Nike. Megija Jūena (8. vieta) rangā tikai trenējas un nesen nomainīja treneri. Dženīha Stjuarta (6. vieta rangā) pagājušajā gadā absolvēja universitāti un tagad tikai trenējas.
Kam ir jānotiek, lai Laura Igaune kļūtu par profesionāli?
Man ir jāmet tālāk un ir jāatrod sponsori.
Gatavojies startēt pasaules čempionātā Dohā. Tās būs līdz šim nozīmīgākās sacensības tavā karjerā?
Jā, viennozīmīgi. Tās būs vislielākās sacensības, kādās būšu piedalījusies.
Ja izdosies sasniegt labu rezultātu, varbūt pavērsies iespēja kļūt par profesionāli?
Man grūti spriest. Par to varēs runāt pēc pasaules čempionāta. Pagaidām es negribu par to domāt. Tagad es daru visu, lai labāk sagatavotos čempionātam. Es domāju par to, kā labāk nokļūt sacensību vietā un kā būtu vieglāk pielāgoties citai laika joslai.
Šovasar startēji Eiropas komandu mačos Horvātijā. Viens no iemesliem bija pārstāvēt savu valsti, otrs – lai izmēģinātu, kā ir startēt pēc tāla pārlidojuma un laika joslas maiņas. Tagad ir zināma recepte, kā gatavoties startam Dohā?
Jā, es ieguvu diezgan lielu pieredzi. Eiropas komandu čempionātā iesildīšanās procedūra bija nedaudz savādāka. Amerikā nav jāiet uz call room (vieta, kur pirms iziešanas sektorā pulcējas sportisti – aut.). Pēdējo reizi man tāda pieredze bija 2009. vai 2010. gadā. Pārlidojums ar delay (tulkojumā – kavēšanos) – tas bija visai grūti. Man bija paredzēts ielidot Zagrebā desmitos no rīta, bet es ielidoju desmitos vakarā. Es ļoti ceru, ka būs labāki ceļojuma apstākļi, dodoties uz Dohu, bet jābūt arī emocionāli un psiholoģiski gatavai visādiem pavērsieniem. Aizkavēšanās mēdz būt, pārlidojot uz citu kontinentu.
Visu sarunu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 23. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!