Nākamā stadija palika nesasniegta. Gunta Vaičule olimpiskajās spēlēs Parīzē 400 metru gandarījuma kārtā ar karjeras otru labāko rezultātu 50,93 sekundes palika divas vietas aiz iekļūšanas pusfinālā. Šķēpmetēji Patriks Gailums un Gatis Čakšs nopietni neiesaistījās cīņā par iekļūšanu finālsacensībās.
400 metru distancē četru gandarījumu skrējienu uzvarētājas un vēl divas labākas pēc uzrādītajiem rezultātiem iekļuva pusfinālā. Gunta savā skrējienā finišēja otrā. Pēc sasniegtā rezultātā pēdējo vakanci pusfinālā aizpildīja Lurdesa Glorija Manuela no Čehijas (50,81). "Tāds ir tas sprints – viss ir ļoti, ļoti tuvu, bet katra simtdaļa prasa daudz, taču katrā ziņā esmu lepna. Ja man iepriekš teiktu, ka vajadzēs skriet ātrāk par 51, lai tiktu pusfinālā, tad droši vien neticētu, bet redzam, kas te notiek, un es izdarīju labāko," sev tik tiešām neko pārmest nevarēja Vaičule, ko gan nevar teikt par šķēpmetējiem.
Patriks Gailums šogad Eiropas čempionātā Romā izcīnīja septīto vietu, kvalifikācijā un finālsacensībās pārsniedzot 82 metru atzīmi, savukārt sezonas galvenajā startā viņam tika ieskaitīts tikai viens metiens 77,26 metru tālumā. Pēc olimpiskā starta Gailums norādīja uz kājas savainojumu. "Uzliku bloku pēdējā metienā, un kaut kāds pukšķītis bija kājā. Tā bija bloka kāja. Šobrīd vēl grūti komentēt, kas tur var vai nevar būt. Vienkārši jutu, ka kaut kas nav labi. Ir kaut kāda sāpīte, bet viņa nav tāda, ka jākrīt no kājām pēc tam." Trešajā mēģinājumā šķēps piezemējās 82 metru robežās, tomēr tika pārkāpts pāri līnijai.
Pilnīgu fiasko Parīzē piedzīvoja Gatis Čakšs, kurš 2021. gadā ar 87,57 metrus tālu raidījumu kļuva par otru labāko Latvijas šķēpmetēju aiz valsts rekordista Vadima Vasiļevska (90,73). Čakšam visos trīs mēģinājumos šķēps piezemējas ap 70 metru atzīmi vai vēl tuvāk, un visas reizes sportists pārkāpa līnijai, lai rezultāts nebūtu ieskaitīts. "Tie rezultāti bija briesmīgi, tāpēc negribēju, lai ir ieskaitīti," sarunā ar Latvijas žurnālistiem sportists skaidroja, ka fiziski bijis labi sagatavojies, bet kārtējo reizi nav izturējis sacensību spriedzi. "Treneris teica, ka es pirmajā mēģinājumā biju sasprindzis, bet pēc tam izskatījos apmēram "nomiris". Atkal kārtējo reizi iesildīšanās laikā viss bija labi, un tas pirmais metiens bija neveiksmīgs, varbūt nevajag to mest. Pirmajā metienā pārkritu pāri un "iesitu" muguru. Uzreiz galvā bija doma par to, kas tikko notika. Pēc tam atkal jāgaida, kamēr visi izmet, un kad es atkal varu mest, satraukums vēl nedaudz vairāk parādās. Tiešām negatavojos, ka man būtu tik slikts rezultāts." Šā gada Eiropas čempionātā Romā Čakšs ar rezultātu 79,22 metri palika ārpus finālsacensībām, bet pirms gada pasaules čempionātā Budapeštā ar 73,42 metriem ieņēma 33. vietu.
Pēdējo reizi olimpisko spēļu finālsacensībās Latvijas šķēpmetēji piedalījās 2008. gadā Pekinā, kad Ainārs Kovals izcīnīja sudraba medaļu. Pasaules čempionātā finālsacensībās pēdējais no latviešiem bija Vadims Vasiļevskis, kas 2009. gadā Berlīnē ieņēma ceturto vietu.
Olimpiāde
Vieglatlētika
Sievietēm 400 m gandarījuma kārta
1. K. Ellisa (ASV) 50,44,.. 8. G. Vaičule (Latvija) 50,93.
Vīriešiem šķēpa mešanas kvalifikācija
1. N. Čopra (Indija) 89,34,.. 25. P. Gailums 77,26,.. G. Čakšs bez rezultāta. (Startēja 32).
Latvijas sportistu starti
Trešdien, 7. augustā
11.25 Mūze-Sirmā šķēpmešanas kvalifikācija
12.50 Sietiņa šķēpmešanas kvalifikācija
19.00 Graudiņa/Samoilova 1/4 fināls bīčā pret brazīlietēm