Jau ziņots, ka Latvijas vīriešu volejbola izlase svētdien Kiprā nodrošināja ceļazīmi uz 2021.gada Eiropas čempionāta finālturnīru. Latvija D grupas pēdējā un izšķirošajā spēlē ar 3-0 (25:15, 25:21, 25:23) pārspēja mājinieci Kipru.
Lai Latvija izcīnītu ceļazīmi uz finālturnīru, bija nepieciešama uzvara trīs vai četros setos.
Spēles otrā seta vidū Latvijas izlasei nācās šķirtiem no sava līdera Hermana Egleskalna, kurš iedzīvojies muskuļa traumā. Viņa vietu laukumā ieņēma Kristaps Platačs, tobrīd rezultāta tablo vēstot 15:15. Volejbolists turpinājumā labi iekļāvās spēlē un ar desmit punktiem kļuva par valstsvienības otro rezultatīvāko spēlētāju aiz Atvara Ozoliņa.
"Pēc spēles ar Spāniju man Hermans pienāca klāt un teica, lai esmu gatavs doties laukumā varbūt jau pat mača sākumā," par priekšvēsturi ilgajai spēlēšanai sestajā turnīra mačā pret Kipru stāsta diagonālais uzbrucējs. Egleskalnam ir muskuļa mikrotrauma, kas mēdz atjaunoties uz noguruma fona. "Šorīt no rīta viņš teica, ka viss ir daudz maz kārtībā, viņš iesāks maču, un tad skatīsimies."
"Nakts bija nedaudz saspringtāka - tā tomēr ir liela atbildība, jo šī spēle bija izšķiroša - vai nu mēs tiekam uz finālturnīru, vai nē," personiskajās sajūtās dalās Kristaps. "Varbūt par daudz es sevi satraucu, bet tiku ar to galā, gāju laukumā un viss notika."
Iesaistīties spēlē gan izdevās bez stresa. "Par brīnumu, kad bija jāiet laukumā, bija tāds miers... Galvā bija tikai viens mērķis - darīšu visu, ko varēšu, lai pēc iespējas labāk aizstātu Hermanu. Gāju un darīju, ko varēju - bija, kas sanāca un kas nesanāca. Tomēr kopumā nospēlēju vajadzīgajā kvalitātē."
"Par mūsu spēli varu teikt, ka bija arī epizodes, kad līdz galam neizpildījām plānoto, bet kopumā patika tas, ka emocijas tika saglabātas arī tad, kad nācu laukumā es," komandas spēli vērtē Platačs. "Zaudējām uzbrukuma līderi, bet centos sniegt savu emocionālo lādiņu. Domāju, ka mums ļoti palīdzēja šīs emocijas un ka lielais nogurums puišiem, kas bija sakrājies iepriekšējās piecās spēļu dienās, nedaudz aizmirsās."
"Varbūt kāds teiks, ka Kipra uz papīra ir zemas klases komanda, bet viņiem pietrūkst tikai viens - divi izteikti līderi, un viņi ir superīga komanda," mītu par Kipru kā noteikti uzvaramu komandu, ko mājinieki apgāza jau ar uzvarām pār Spāniju un Moldovu, gaisina volejbolists. "Tad viņi labi izskatītos arī uz mūsu un spāņu fona."
Viņš atzīst, ka līdzjutējus spēlējot dzird maz, taču viņu atbalsts dod dzinuli spēlēt labāk, un viņš ir pateicīgs tiem līdzjutējiem, kuri atrada iespēju atbraukt un atbalstīt komandu visgrūtākajā mačā turnīrā.
"Emocijas? Grūti aprakstāmas," par piedzīvoto emociju gammu pēc uzvaras punkta saka Latvijas izlases spēlētājs. "Varbūt neliels šoks, ka tieši tādā veidā tikām pie uzvaras punkta, - ar bloku. Tas bija kā sprādziens - ir, beidzot izdarījām. Saspringta galotne, viss sanāca beigās, esam finālturnīrā. Kliegšana, emocijas. Tiku arī drusciņ pamētāts - vairāki mani izcilāja gaisā."
To, ka Egleskalnam izšķirošajā duelī ar Kipru varētu būt mazāks spēles laiks, priekšlaicīgi zināja arī galvenais treneris Kēls.
"Ar to es rēķinājos, ka Hermans var nespēlēt, jo mēs par to runājām pēc mača ar Spāniju," iespēju izšķirošo maču aizvadīt bez Latvijas izlases uzbrukuma līdera apstiprina galvenais treneris Kēls, kurš sevis vadīto izlasi līdz Eiropas meistarsacīkšu finālturnīram aizveda jau trešo reizi, pirmās divas to kopā ar Borisu Kolčinu paveicot ar Igaunijas valstsvienību. "Pārtraukumā, ko paņēmu, rezultātam esot 15:15, Egleskalns man pateica, ka nevar spēlēt tālāk. Nebija laika domāt. Zināju, ka tas būs Kristaps. Viņš šovasar labi izskatījās, un man nebija šaubu, ka viņš spēs spēlēt pietiekami labi."
Turklāt trešā seta beigās potītes traumas dēļ no sastāva izkrita vienības pieredzējušākais spēlētājs - cēlājs Deniss Petrovs.
"Mēs to punktu pēc Atvara Ozoliņa uzbrukuma vinnējām, Deniss pagrieza potīti un krita Kipras laukuma puses virzienā. Tāpēc tiesnesis atdeva punktu pretiniekiem, ļaujot viņiem izvirzīties vadībā ar 23:22. Punktu un vēl arī Petrovu zaudējām," nepatīkamo situāciju apraksta treneris.
"Edvīns Skrūders izgāja laukumā, uzreiz droši izspēlēja "paipa" kombināciju ar Ozoliņu, pēc tam izpildīja divas labas serves. Sportiskā nozīmē nekaunīgs, kādam arī jābūt cēlājam," Skrūdera iesaistīšanos spēlē slavē Kēls.
"Spēles likme bija liela. Ja mēs šodien [svētdien] būtu zaudējuši, šis rezultāts acīmredzot sekmētu mūsu netikšanu uz finālturnīru. Tad mums konkurencē ar citu grupu otrajām vietām tiktu atņemtas abas uzvaras ar Moldovu, bet vietā būtu tikai viena uzvara ar Kipru, maksimums četri punkti, ja būtu zaudējuši piecos setos. Tas nebūtu līdzējis. Tāpēc tā psiholoģiski mums bija ļoti grūta spēle - pretinieks it kā ir vājāks, bet šī turnīra laikā savu viedokli par Kipru biju mainījis trīsreiz, un spēlēt viņi māk."
Komentējot visa atlases cikla rezultātus, Kēls izceļ treneru un komandas personāla darbību - fiziskās sagatavotības treneri Tarmo Tītsu, fizioterapeitu Tomu Zvonkovu, statistiķi Karlu Ēriku Eizenšmidtu un palīgus - Gunti Ataru un Borisu Kolčinu. Viņš arī bilst, ka 16 cilvēkiem ar vienu Zvonkovu ir par maz, un nākamajā reizē viņam vajadzētu vismaz vienu palīgu, kas nodarbotos tieši ar masāžu.
Treneris uzsver, ka, iespējams, iekļūšanu finālturnīrā palīdzēja nodrošināt agrais gatavošanās sākums, ko Covid-19 pandēmijas dēļ nevarēja atļauties konkurenti.
Šī iekļūšana Eiropas spēcīgāko komandu vidū Kēlam ir jau trešā pēc divām iepriekšējām ar Igaunijas valstsvienību. "Tā ir vairāk nekā 90% emocionāla iekļūšana finālturnīrā," par šā gada sasniegumu saka treneris. "Sarunās par Latvijas valstsvienības vadīšanu man svarīga nebija ne alga, ne kas cits. Man bija spēcīga vēlēšanās kopā ar Latviju iekļūt Eiropas čempionāta finālturnīrā. Tā bija mana vienīgā motivācija."
Vēl pirms došanās uz Kipru Latvijas izlase Igaunijā aizvadīja trīs pārbaudes spēles ar vietējo valstsvienību, visos dueļos ciešot neveiksmi. Tāpat bija plānoti dueļi ar Polijas komandu Radomas "Cerrad Enea Czarni", taču Covid-19 pandēmijas dēļ tie bija jāatceļ.
Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrs D grupā bija vienīgais, kurā vienā valstī uzreiz aizvada abus riņķus, turklāt vienīgais, kuru spēlē augusta beigās un septembra sākumā, pārējās grupās finālturnīra dalībniekus noskaidrojot nākamā gada janvārī.
Finālturnīrs plānots 2021.gada augustā un septembrī Polijā, Čehijā, Somijā un Igaunijā. Četras mājinieku izlases un astoņas labākās iepriekšējo Eiropas meistarsacīkšu komandas Serbija, Slovēnija, Francija, Krievija, Itālija, Ukraina, Vācija un Beļģija vietu finālturnīra Eiropas 24 labāko komandu skaitā jau ir nodrošinājušas. Atlikušās 12 vietas finālturnīrā ieņems septiņu grupu uzvarētāji un pieci labākie otro vietu ieguvēji.