Par Dženiferas Ģērmanes talantu kalnu slēpošanas sabiedrība runāja jau vairākus gadus, tomēr iepriekšējās sezonās viņas attīstību piebremzēja traumas. Vēl tikai pagājušajā pavasarī sportistei bija operācija, kurā no pleca izņēma metāla plāksni, bet no ceļgala atplīsušu meniska gabalu. Pēc tās viņa, lecot ar kruķiem, mājās neveiksmīgi aizķērās aiz paklāja, nokrita un atslēgas kauls vēlreiz salūza. Tas liedza ielikt pilnvērtīgu fizisko bāzi, tomēr vasarā jaunā atlēte bija atkopusies, tāpēc varēja sākt slēpot un gatavoties sezonai.
“Pēc traumām man jau nebija tā labākā kondīcija, turklāt, tuvojoties sezonai, nomainījās komanda, tāpēc valdīja diezgan liela neskaidrība. Vairāk koncentrējos tieši uz fizisko sagatavotību, lai atgūtu spēkus un būtu ja ne labā, tad vismaz normālā kondīcijā,” intervijā stāsta sportiste, kura finansiālu apsvērumu dēļ bija nomainījusi komandu, pievienojoties “Apex2100” rindām.
Neskatoties uz to, ka pirms pašas sezonas Ģērmane kritienā arī guva smadzeņu satricinājumu, 29. decembrī viņa pēkšņi izcīnīja 22. vietu Pasaules kausa posmā, kas bija atkārtots Leldes Gasūnas neatkarīgās Latvijas visu laiku labākais sasniegums šajā līmenī. Pirms tam viņa Pasaules kausa etapos bija piedalījusies tikai vienu reizi.
“Dažas dienas pirms starta biju saslimusi, tomēr atradāmies aptuveni trīs stundu attālumā un sapratām, ka, ja jau viss rezervēts, kāpēc neaizbraukt un nepaskatīties, kā būs. Sacensību dienā pamodos ar pilnīgi ciet degunu, pat bija grūti paelpot, uz kalnu ņēmu līdzi salvetes. Tā kā biju mazliet slima, sapratu, ka vienkārši jāmēģina, neuzliekot sev augstus mērķus – neesmu simtprocentīgā gatavībā, braukšu, slēpošu, redzēsim, kā būs. Tas noņēma spiedienu un slēpot bija vieglāk,” atceras sportiste, atzīstot, ka, sasniedzot pirmā brauciena finišu, noteikti nav gaidījusi, ka iekļūs trīsdesmitniekā, kas dos iespēju piedalīties otrajā braucienā.
Turpinājumā sekoja jau 12. vieta Pasaules kausa posmā un divas uzvaras Eiropas kausa etapos. Salīdzinājumam - līdz tam Eiropas kausā viņa bija piedalījusies 15 reizes, labākajai esot 35. vietai. “Domāju, šis pirmais Pasaules kauss un tikšana trīsdesmitniekā, esot slimai, iedeva lielu pārliecību par saviem spēkiem,” Ģērmane stāsta, ka noticējusi – viņa sacensībās neatrodas, lai braukātu par aizmugurējām vietām, bet var arī sacensties.
Vēl šosezon latviete uzvarēja pasaules junioru čempionātā un Pasaules kausā trīs reizes izcīnīja astoto vietu. Par šādiem augstumiem vēl dažus mēnešus pirms tam noteikti necerēja arī lielākie kalnu slēpošanas fani.
Tomēr ierobežoto resursu dēļ Ģērmane jau trešo sezonu slēpes gatavoja pati saviem spēkiem. “Protams, neesmu šajā jautājumā liela speciāliste un par daudzām mazām niansēm, ko meistari zinātu, es neesmu informēta. Tomēr parastās vajadzības māku. Sākotnēji slēpes smērēt man mācīja mamma. Treneris par to arī zina vairāk, tāpēc viņš vienmēr atnāca paskatīties un pārbaudīt kantes,” atklāj Ģērmane, stāstot, ka no rīta devās uz treniņu, kamēr slēpes žūst paēda pusdienas, bet tad ķērās pie to gatavošanas, kas bieži vien lika izlaist pēcpusdienā paredzēto fiziskās sagatavotības treniņu. “Slēpju servisa istabā var redzēt Pasaules kausa braucējas, taču viņas ir ieradušās parunāt ar servisa cilvēkiem, nevis gatavot savas slēpes. Bieži, taisot slēpes, saņēmu nesapratnes pilnus un pārsteigtus skatienus no servisa cilvēkiem, treneriem un arī dažām sportistēm.”
“Šosezon braucu diezgan stabili, bet dažkārt braucienos varbūt pietrūka nedaudz riska un eksplozivitātes. Tas būs viens no nākamās sezonas mērķiem – šobrīd ir iegūta diezgan forša stabilitāte un mēģināšu arī mazliet vairāk pariskēt,” saka Dženifera Ģērmane, kurai šī ir pirmā reize vairāku gadu laikā, kad vasaras ievads nav jāpavada uz kruķiem. Ja šajā sezonā latviete startēja tikai slaloma disciplīnā, turpmāk viņa ir apņēmusies likt klāt arī milzu slalomu.
Plašu interviju ar kalnu slēpošanā sensacionālus augstumus gūstošo sportisti lasiet žurnāla Sporta Avīze maija numurā, kas vēl tikai šonedēļ pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās.