Vēsturisku sniegumu aizvadītās nedēļas nogalē Davosas trasēs demonstrēja 20 gadu vecā Patrīcija Eiduka. Distanču slēpotāja no Kokneses novada Vecbebriem vispirms jaunu virsotni sasniedza 1,5 kilometru brīvā stila sprintā, kur pirmoreiz karjerā iekļuva izslēgšanas braucienos. Tālāk par ceturtdaļfinālu Eidukai neizdevās tikt, ieņemot 18. vietu. Tobrīd tas bija labākais sasniegums Pasaules kausā. Nākamajā dienā, svētdien, latviešu sportiste 10 kilometru brīvā stila distancē ar intervāla startu parūpējās par lielu pārsteigumu. Eiduka bija pirmā Latvijas slēpotāja, kura tikusi izsēto sportistu grupā Pasaules kausā, un šokēja ar 8. vietu. Lai gan sacensībās nestartēja Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas sportistes, tomēr laika starpība līdz līderēm bija samērā neliela – 18 sekundes līdz bronzai. Piemēram, olimpiskā un pasaules čempione Džesika Diginsa bija tikai 2,8 sekunžu attālumā. Šobrīd slēpotāja devusies uz nedēļu ilgu treniņnometni Polijā, bet Ziemassvētkus pavadīs Latvijā ģimenes lokā. Ikdienā viņa trenējas kopā ar Polijas izlasi divkārtējās olimpiskās čempiones Justinas Kovalčikas vadībā. Nākamās sacensības, kur plānots startēt, ir prestižās Tour de Ski, kas sāksies 2021. gada 1. janvārī Šveicē.
Interesanti, ka 10 kilometru brīvā stila distancē trešo vietu izcīnīja sportiste ar latviešu izcelsmi – Heilija Svirbula. Viņas vecvecvecvecāki Frederiks Zvirbulis un Lēna Zvirbule (pirms tam Dannenberga) XIX gadsimta beigās no Latvijas ieradās ASV labākas dzīves meklējumos. Šo informāciju Dienai apstiprināja Heilijas brālis Kīgans Svirbuls, kurš ir profesionāls riteņbraucējs un nākamgad startēs pro kontinentālajā komandā Rally Cycling. Uzvārds Zvirbulis ticis angliskots uz Svirbuls (Swirbul), kas raisīja aizdomas par latvisko izcelsmi.
Patrīcija, vai esi nogurusi pēc svētdienas lieliskā starta?
Jūtos ļoti labi, jo vakardien uzreiz pēc sacensībām ķēros klāt pie atjaunošanās lietām. Gāju uz masāžu un atpūtos pirtī. Uztaisīju arī nelielu atjaunošanās treniņu. Tagad jūtos salīdzinoši labi. Pēc pirmās dienas sacensībām pat nebija tik labi kā šodien.
Ko darīji atjaunošanās treniņā?
Tas bija ļoti lēns 40 minūšu skrējiens ar austiņām ausīs, skanot labai mūzikai un izbaudot vieglo treniņu. Noskrēju aptuveni sešus kilometrus. Nedomāju pilnīgi neko, arī ne par ātrumu. Galvenais bija kustēties, lai izdzenātu pienskābi.
Ja tev pirms 10 kilometru brīvā stila sacensībām pateiktu, ka būsi astotā, tam noticētu?
Es tam neticētu. Tā vieta ir nereāla, bet vairāk domāju par laika starpību līdz uzvarētājai. Tam es joprojām nespēju noticēt. Turpat netālu bija Džesika Diginsa un Natālija Ņeprjajeva, bet Katarina Heniga bija aiz muguras – par šo esmu vairāk izbrīnīta un patīkami pārsteigta. Iepriekš nebiju plānojusi vietu, ko varētu izcīnīt, jo parasti par to nedomāju, lai neradītu lieku stresu un, ja neizdodas sasniegt mērķi, ir vilšanās. Koncentrējos uz to, kas man ir jāizdara, lai pēc iespējas labāk nobrauktu sacensības. Tāpēc visa koncentrēšanās tiek veltīta sagatavošanās posmam.
Vai varēji izdarīt ko labāk, lai būtu vēl augstāk?
Bieži vien pēc sacensībām ir sajūta, ka varēja to un to izdarīt labāk. Šobrīd nedomāju, ka varēju izdarīt vēl labāk. Arī nobraucienos diezgan riskēju. Tur bija viens tāds bīstamāks nobrauciens. Var mazliet riskēt, tomēr līdz ar to ir lielāks risks nokrist, vai neriskēt un nedaudz piebremzēt. Dažreiz risks neatmaksājas, dažreiz atmaksājas. Šajā gadījumā risks bija tā vērts. Nobraucienā bija kādi 40–45 km/h. Šķiet, ka sacensībās izdarīju visu ļoti labi.
Cik reižu esi noskatījusies savu startu atkārtojumā?
Jau divas reizes esmu noskatījusies. Izlaidu vispirms pirmās dalībnieces un sāku skatīties ar kādu 25. numuru. Vecāki teica, ka mani televīzijā rādīja iesildoties, bet to palaidu garām.
Redzēju to tiešraidē un brīnījos, jo parasti iesildoties rāda zvaigznes.
Iespējams, ka televīzijā mani rādīja, jo biju pirmoreiz starp izsētajām sportistēm, kurām pievērš lielāku uzmanību.
Ja sportists sasniedz labāku rezultātu, tad uzreiz tiek uzlikta lielāka atbildības nasta no preses un faniem, kas pēc tam gaida tikpat augstus vai vēl labākus sasniegumus.
Par to cenšos nedomāt. Sports ir sports. Jāsaprot, ka ir kāpumi un kritumi. Tikai pāris reižu dzīvē izdodas nostartēt uz 110%. Piemēram, uz nākamajām sacensībām man uzreiz nav lielāka spiediena. Jāsaprot, ka nekad nevar zināt, kas būs.
Kas tevi pēc finiša apsveica, ja neskaita komandas partneres un treneri?
Pirmā lieta, ko izdarīju, – piezvanīju vecākiem. No viņiem un visas ģimenes saņēmu daudz apsveikumu. Tas man ir pats svarīgākais. Vecāki teica, ka esmu ļoti liela malace. Tētis bija priecīgs par manu tehniku. Teica, ka noturēju līdz pat beigām. Nebija gaidījis to, jo man ir raksturīgi sākt ātrāk, bet uz beigām nogurt, kas ir loģiski. Svētdien tāpat piekusu un vairāk zaudēju, bet nebija liela krituma. Daudzi, iespējams, otrajā aplī bija gaidījuši lielāku kritumu, kā, par laimi, nebija.
Ko tavi brāļi teica pēc sacensībām?
Teica, ka tas, ko esmu izdarījusi, ir kosmoss.
Septembrī intervēju Tomu Skujiņu pēc Tour de France posmā izcīnītās otrās vietas. Viņš teica, ka telefons no apsveikumiem bijis pārpilns. Cik daudzi tevi apsveica, ja skaita arī visus sociālos tīklus?
Apsveikumu bija ļoti daudz. Vienubrīd telefons uzkārās. Vēru vaļā Instagram un WhatsApp, bet nevarēju ieiet, jo saņēmu ļoti daudz ziņu. Paldies visiem apsveicējiem! Prieks, ka cilvēki seko līdzi un atbalsta.
Vēlu noliki malā telefonu?
Centos atbildēt uz visām ziņām. Piemēram, Facebook, lai ietaupītu laiku, ieliku sirsniņu. Pēc sacensībām uz visu atbildēt atņem daudz enerģijas, jo vēl esmu nogurusi. Masāžas laikā sanāca kārtīgi atslēgties no tā visa.
Kuri Latvijas sportisti tevi apsveica?
Biatlonisti, kas nodarbojas ar ko līdzīgu. Apsveica arī daži skrējēji.
Cik daudz seko līdzi biatlona notikumiem?
Ar Baibu Bendiku uzturam labu kontaktu. Regulāri sazināmies un apvaicājamies, kā mums iet. Protams, sekoju biatlonam līdzi. Tas ir raksturīgi, ka biatlonisti seko slēpošanai un slēpotāji – biatlonam.
Pieļauju, biežāk uzdotais jautājums slēpotājam. Vai apsver startēt biatlonā?
Tādu domu vairs neapsveru. Ja man patīk slēpošana un viss iet uz priekšu, tad labāk izvēlos attīstīties slēpošanā. Ja neizdosies, iešu pēc tam mācīties. Nav tā, ka man nepatīk biatlons, bet slēpošana ir tuvāka sirdij. Tā sagādā prieku un baudu.
Kad pēdējoreiz startēji biatlona sacensībās?
Tas bija 2016. gadā Eiropas čempionātā jauniešiem (sprintā 48. vieta starp 76 sportistēm, labākā no Latvijas – aut.). Slēpošana vairāk izglāba, kamēr šaušana nebija stiprā puse. Negāja slikti, iespējams, ja šaušanā būtu labs treneris, tad viss aizietu uz priekšu.
Tik labas slēpotājas mums vēl nav bijis. Vai citu valstu sportisti nav izbrīnīti, ka tagad ir talantīga slēpotāja arī no Latvijas?
Tas visiem ir izbrīns, ka ir no Latvijas laba slēpotāja. Daži jautā, vai pie mums vispār ir sniegs. Man ir prieks, ka nāku no mazas valsts un ka visi mani labāk pamana. Tas pierāda, ka viss ir atkarīgs no tevis paša. Ja būsi apņēmīgs, viss ir iespējams.
Ko šosezon vēlies sasniegt?
Vēlos noturēt šī brīža fizisko formu visas sezonas garumā. Domāju, tas ir viens no nereālākajiem mērķiem. Ja tas izdosies, būs labi.
Pirms tam 1,5 kilometru sprintā sasniedzi 18. vietu un iekļuvi ceturtdaļfinālā, kas tobrīd bija labākais sasniegums. Ko par šo startu vari teikt?
Domāju, tas man arī bija veiksmīgs starts. Pirmo reizi startēju izslēgšanas braucienos. Taktiski nostrādāju ļoti labi. Domāju, arī sprintā viss izdevās labi. Biju patīkami pārsteigta, jo treniņos ļoti maz gatavojos šādām sprinta sacensībām. Vairāk gatavojos garākām distancēm ar cita veida treniņiem. Man ir prieks, ka treniņi devuši lielu uzlabojumu spēkam un izturībai, kas palīdz arī sprintā.
Vai sprintā viss izdevās, kā cerēji?
Nebiju uz daudz ko cerējusi. Tā bija pirmā reize izslēgšanas braucienos, un centos daudz par to nedomāt, lai neiedzītu sevi stresā. Aizgāju ar vēsu prātu uz startu un izdarīju visu, kas manos spēkos.
Riteņbraukšanā, braucot aiz kāda, var ietaupīt spēkus aizvējā. Cik liels bonuss ir slēpošanā šajā ziņā?
Aizvējš ir bonuss, it īpaši man, jo esmu salīdzinoši viegla pret citām slēpotājām. Aizvējš palīdz noturēties konkurentēm aiz muguras nobraucienā, bet paiet garām vēl nevar.
Cik spēcīga esi līdzenumos?
Šogad jau ir krietni labāk līdzenumā. Citus gadus nebija tik labi, tomēr to var uzlabot. Mana spēcīgā puse ir kalni. Priecājos, ka līdzenumos ir uzlabojusies tehnika, ir plašāks solis. Vairs nav tik traki kā agrāk.
Kā tev veicas pret pašām labākajām kalnos?
Tā ir vieta, kur uz kādu laiku varu noturēties kopā ar labākajām slēpotājām vai pat iegūt pārsvaru.
Patrīcija Eiduka
- Dzimusi: 2000. gada 1. februārī
- Distanču slēpotāja
- Augums: 160 centimetri
- Svars: 48 kilogrami
- Lielākie sasniegumi: 8. vieta PK 10 km brīvajā stilā ar intervāla startu (2020), 18. vieta PK sprintā brīvajā stilā (2020), 44. vieta olimpiskajās spēlēs Phjončhanā (2018) 10 km brīvajā stilā, kas ir labākais sasniegums starp Latvijas distanču slēpotājiem kopš neatkarības atgūšanas, 4. vieta pasaules čempionātā junioriem 15 km brīvajā stilā ar kopēju startu (2020)