Vēl martā Eiduka sarunā ar aģentūru LETA pauda pārliecību, ka viņas trenere Justina Kovaļčika spēs apvienot sportistu trenēšanu un sporta direktores amatu Polijas Biatlona federācijā, taču pierādījies pretējais. "Justina vairs nav mana trenere, tas tagad ir slovāks Martins Bajčičāks. Līdz ar to treniņu plāns ir pamainījies. Neteikšu, vai tas kļuvis sliktāks vai labāks, man šobrīd ir ļoti grūti pateikt, kādus rezultātus izmaiņas atstās, – jāredz, kāda būs ziema, un tad arī varēšu komentēt sīkāk. Tomēr ar jauno treneri esmu apmierināta," stāsta 2020. gada Latvijas labākā sportiste.
Turpmāk bez Kovalčikas. Intervija ar Latvijas vadošo slēpotāju Patrīciju Eiduku
"Bija jau aizdomas, ka tomēr varētu būt izmaiņas un Justina nepaliks, ka viņai nebūs pietiekami daudz laika – nepieciešams, lai treneris visu laiku būtu kopā ar audzēkni," pārmaiņas treniņprocesā Sporta Avīzei komentē Eiduka. "Līdz ar to treniņu plāns ir pamainījies. Neteikšu, vai tas kļuvis sliktāks vai labāks, man šobrīd ir ļoti grūti pateikt, kādus rezultātus izmaiņas atstās, – jāredz, kāda būs ziema, un tad arī varēšu komentēt sīkāk. Tomēr ar jauno treneri esmu apmierināta."
Eiduka uzsver, ka iespēja strādāt kopā ar Polijas izlasi viņai ir ļoti svarīga. "Jau no maija uz visām nometnēm braucam kopā, un vienmēr esmu ar komandu. Ļoti nozīmīgi, ka blakus ir vēl meitenes, varam kopā trenēties. Šādi treniņi ir pavisam citādāki. Jā, esmu tāda, kas var trenēties arī viena, tomēr ar komandu blakus ir foršāk. Tāpat ļoti palīdz, ka visās nometnēs uz vietas atrodas fizioterapeits."
Kovalčikas loma Patrīcijas treniņprocesā vairs "nav nekāda" jo "treneru arī nedrīkst būt par daudz – viņu viedokļi var atšķirties un tajā brīdī nepieciešams pieņemt lēmumu, pie kā īsti paliec. Es izvēlējos palikt kopā ar komandu un tās jauno treneri," stāsta sportiste.
Bajčīčāks savas sportista karjeras laikā piedalījās piecās Ziemas olimpiskajās spēlēs pēc kārtas no Nagano 1998. gadā līdz Sočiem 16 gadus vēlāk. Slovāks 2005. gadā vienīgo reizi karjerā uzvarēja Pasaules kausa posmā, tāpat viņš šajā līmenī ticis pie divām bronzām, kā arī deviņdesmito gadu beigās izcīnījis divas zelta godalgas Ziemas Universiādē.