«Mēs domājam, ka cena varētu būt vienu eirocentu zem elektroenerģijas tirgus cenas,» Dienai sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, komentējot publiskotos aprēķinus. Viņaprāt, precīzu enerģijas cenu šobrīd neviens vēl nevar pateikt, jo par vairākiem būtiskiem jautājumiem Visaginas AES projekta dalībniekiem - trim Baltijas valstīm un stratēģiskajam partnerim Hitachi no Japānas - vēl ir jāvienojas.
Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc tikšanās ar savu Lietuvas kolēģi Daļu Grībauskaiti pagājušajā nedēļā atzina, ka Visaginas AES projekts Latvijai būšot izdevīgs. Tieši komerciālais izdevīgums, proti, spēja jaunajā stacijā saražot elektroenerģiju, kas būtu lētāka par cenu energobiržā NordPool Spot, ir bijis Latvijas amatpersonu galvenais nosacījums, lemjot par atbalstu stacijas būvei.
Ja mūsu valsts saglabās aptuveni 20% lielu daļu šajā projektā, Latvijai būs jārēķinās ar investīciju aptuveni miljarda eiro apmērā, jo kopējais ieguldījums Visaginas AES tiek lēsts ap pieciem miljardiem eiro. Lietuva apņēmusies par staciju ar kreditoriem norēķināties 20 gados, vēsta Delfi.lt, atsaucoties uz Visaginas AES ģenerāldirektoru Rimantu Vaitkusu.
Projekta ekonomisko izdevīgumu apšaubījusi Latvijas Zaļā partija (LZP), īpašā paziņojumā norādot, ka «no izdevīguma Visaginas AES nav ne smakas», jo «atomstacijas izmaksas vēl aizvien nav skaidras un saražotā elektrība solās būt vismaz divreiz dārgāka, nekā šobrīd aprēķināts». LZP balstās uz Lietuvas ekonomistu Aļģirda Jaruševiča (Lietuvas Rūpnieku konfederācija) un Raimunda Koda (Lietuvas Centrālā banka) aplēsēm.
R. Kodis uzskata, ka līdz kredītu atmaksai (ap 2040. gadu) viena AES saražotā elektroenerģijas kilovatstunda maksās ap 7-8 eiro centiem. Savukārt Lietuvas premjers Andris Kubiļus uzskata, ka, ņemot vērā izmaksas par AES izveidē ieguldītās naudas apkalpošanu, līdz 2028. gadam vienas kilovatstundas cena būs ap pieciem centiem, nākamajos desmit gados tā būšot starp 3,5-4,3 centiem, pēc tam vēl zemāka, vēsta Delfi.lt.
«Droši dati par sagaidāmo cenu būs tikai gada beigās vai nākamgad,» uzsvēra J. Pūce, norādot, ka ar Lietuvas pusi pagaidām vēl nav saskaņoti vairāki būtiski jautājumi, tajā skaitā akciju sadalījums starp projekta dalībniekiem, uzkrājumu izveides modelis laikam, kad stacija beigs darbu, un citi. «Ar igauņiem esam atraduši kopīgu valodu, tagad daudz kas atkarīgs no Lietuvas puses.» J. Pūce domā, ka Visaginas AES projektam ir labas izredzes ražot elektroenerģiju, kas būtu zem tirgus cenas. Elektroenerģijas vidējā cena biržā Nord Pool Spot februārī bija 4,9 eirocenti par kilovatstundu.
Latvija ir ieinteresēta piedalīties Visaginas AES projektā, lai piekļūtu jaunam elektroenerģijas bāzes jaudu ražošanas avotam par iespējami zemu cenu.
Šobrīd galvenie elektroenerģijas ražošanas avoti Latvijā ir hidroelektrostacijas, ko darbina Daugavas ūdens, un termoelektrocentrāles, ko darbina Krievijā pirktā gāze. Visaginas AES pirmā reaktora jauda plānota 1350 megavatu, staciju paredzēts izbūvēt līdz 2020.-2022. gadam.
Šobrīd top arī jauni energosavienojumi starp Baltijas valstīm un Skandināviju.