Jūs esat viens no starptautiskās konferences TEDx Riga, kas pērn svinēja savu piecu gadu jubileju, organizētājiem. Kā dzima ideja šādu konferenci rīkot Rīgā, un cik viegli vai grūti pašos pirmsākumos bija pierunāt starptautiski pazīstamus lektorus braukt pie mums uzstāties?
Iedvesmu rīkot šādu konferenci Rīgā mēs guvām, vērojot TED (Technology, Entertainment and Design) konferences, kuru sauklis ir: izplatīt un dalīties ar idejām, attīstību pasaulē. Šai kustībai jau ir vairāk nekā 30 gadu, pirmā TED konference notika 1984. gadā Kalifornijā. Kustība ir augusi, attīstījusies un arī stipri mainījusies. Sākotnēji tās bija elitāras konferences, kur kopā sanāca tehnoloģiju uzņēmumu augstākā vadība, investori un politiķi, tagad tās ir demokratizējušās, un šajās konferencēs var piedalīties ikviens interesents, kurš var atļauties samaksāt dalības maksu. Tieši šī demokratizēšanās arī atvēra durvis lokālo TED konferenču rīkotājiem, un tā 2008. gadā tapa TEDx zīmols. Protams, TEDx rīkotājiem ir jāseko zināmiem nosacījumiem. Vispozitīvākais ir tas, ka šajās lokālajās konferencēs ir iespējams piesaistīt vietējos talantus. Pirmā mūsu rīkotā konference bija pilna gan ar dažādiem izaicinājumiem, gan, protams, kļūdām.
Cik bija lektoru pirmajā konferencē?
Lektoru skaits visās konferencēs ir apmēram vienāds – 22–23 runātāji. Tie ir gan lektori, gan mākslinieki. Mūsu misija ir piesaistīt un atrast vietējos talantus, ne obligāti zvaigznes, kuras jau ir bijušas visu žurnālu pirmajās lappusēs. Pirmajā konferencē pārsvarā bija vietējie lektori un viens Amerikas latvietis. Paņemt kādu starptautiski pazīstamu lektoru no ārzemēm ir samērā viegli, jāspēj tikai atalgot. Daudz lielāks izaicinājums ir atrast un atklāt vietējos talantus, bet tas ir mūsu galvenais uzdevums. Pagājušajā gadā no ārzemēm mēs bijām pieaicinājuši itāļu izcelsmes amerikāni, kurš strādā IBM mākslīgā intelekta laboratorijā, tāpat bija viens skolotājs no Kanādas, kurš šobrīd pasniedz Rīgas Starptautiskajā skolā. Bija arī viena latviete no Lielbritānijas. Jāteic, ka, aicinot ārvalstu lektorus, mēs cenšamies izvēlēties tādus, kuriem ir kāda – kaut vai pastarpināta – saikne ar Rīgu un Latviju.
Kāda ir jūsu pieredze, vai ārzemju lektori, kas tiek aicināti uz Rīgas TEDx konferencēm, ir par Latviju dzirdējuši, vai zina, kas ir Rīga un kur tā atrodas?
Mūsdienās zināšanu vai nezināšanu ir grūti noteikt, jo telefonsarunas laikā cilvēks iemet Google meklētājā vārdu "Rīga" un var justies ļoti kompetents. Piemēram, pirms pāris gadiem pie mums viesojās slavens pavārs Arts Smits no ASV, kurš Rīgā bija pirmo reizi.
Jūs minējāt, ka lektori parasti ir mazliet vairāk nekā 20. Bet cik klausītāju pērn pulcēja konference?
Mēs to skaitu ar katru gadu audzējam. Pirmajā konferencē bija ap 100 klausītāju, pērn tie bija gandrīz 500. Būtiska daļa klausītāju ir lūgtie viesi, jo mums ir svarīgi, lai pēc konferences tajā iegūtais pārvērstos kādos projektos vai nodibinātos kontaktos turpmākai sadarbībai. Jāuzsver, ka TEDx nav šauri specializēta konference, tajā sastopas intelektuāli izsalkušais ar savu domubiedru.
Vairāki konferenču rīkotāji ir atzinuši, ka ir diezgan grūti atrast telpas konferencei ar 500 dalībniekiem. Kāda ir jūsu pieredze?
Atrast piemērotas telpas tik lielam skaitam cilvēku nav viegli. Tā ir taisnība. Mēs jau četrus gadus savu konferenci rīkojam Splendid Palace telpās, kas arhitektūras ziņā ir ļoti iedvesmojošas. Taču mēs esam sasnieguši apmeklētāju skaita griestus, jo vairāk par 500 cilvēkiem tajās ietilpt nevar. Taču mēs gribam augt, un nemaz nav tik viegli atrast telpas konferencei ar vairāk nekā 500 dalībniekiem. Pat mūsu jaunā bibliotēka īsti tam vairs nav piemērota. Faktiski ir tikai pāris ēku, kurās var rīkot konferences tik lielam skaitam cilvēku. Ja Rīgu salīdzina ar citām reģiona pilsētām, tas, protams, mums ir mīnuss. Ja vien konferences rīkotājs nav dalailama, kurš uzrīko pasākumu Arēnā Rīga. Taču tā vairs nav klasiskā konference. Viens no risinājumiem būtu mēģināt piemērot Dailes teātri konferenču rīkošanai. Ir doma jaunu lielu konferenču zāli atvērt topošajā Hanzas darījumu centrā, tas noteikti būtu Rīgai liels pluss, domājot par starptautisku konferenču rīkošanu. Taču es arī saprotu, kāpēc līdz šim mums šādas telpas ir pietrūcis, jo ir bažas, vai to izdosies pienācīgi noslogot, vai būs tik daudz lielu pasākumu.
Kā raugāties uz konferenču norisi reģionos? Piemēram, koncertzālē Cēsis ir vieta 800 cilvēkiem, Rēzeknes Gorā līdz pat 1000, tikpat arī Lielajā dzintarā Liepājā. Vai kādreiz TEDx Riga varētu notikt arī kādā reģionālā koncertzālē?
Tas tomēr būtu nopietns izaicinājums. Jo lielākais mūsu konferences apmeklētāju skaits ir Rīgā, un viņiem varētu pietrūkt motivācijas, lai brauktu trīs stundas vienā virzienā, piemēram, uz Lielo dzintaru. Līdz ar to konferences pārnese uz reģionu var kļūt par apdraudējumu apmeklētībai. Cita lieta, ja mēģinātu organizēt, piemēram, TEDx Liepāja vai TEDx Kurzeme. Ir tomēr jānošķir striktas darba konferences, kuru apmeklēšana cilvēkiem ir darba pienākums, un viņi var būt priecīgi izrauties no ierastās vides. Savukārt mūsu rīkotās konferences dalībnieki piedalās brīvprātīgi, viņiem ir augsta pašmotivācija, un mēs pieejamības ziņā nevaram likt viņiem šķēršļus. Turklāt mēs tomēr esam TEDx Riga, tāpēc ir tikai loģiski, ja norises vieta ir galvaspilsēta.
Kā jūs vērtējat atbilstošas kvalitātes naktsmītņu pieejamību un ēdinātāju piedāvājumu?
Ar ēdināšanu nav pilnīgi nekādu problēmu, mums ir daudz ļoti prasmīgu pakalpojumu piedāvātāju par sakarīgām cenām. Zināmas problēmas gan varētu būt reģionos, jo, ja visi konferences apmeklētāji pusdienās ierodas vienā vai divos mazpilsētas restorānos, visticamāk, visi paliks neēduši. Arī viesnīcu piedāvājums Rīgā ir gana plašs visādās cenu kategorijās.
Kas ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem sastopaties, organizējot TEDx konferenci?
Mūsu konferences specifika ir tā, ka vairākus mēnešus pirms konferences mēs jau sākam strādāt ar runātājiem viņu priekšnesuma sagatavošanai, kas ir pilnīgi atšķirīgi no citām konferencēm. Tieši runātāju sagatavošanas process aizņem absolūti lielāko daļu laika, ko veltām konferences organizēšanai. Lielā mērā tas ir skaidrojams ar to, ka pie mums ir gana attīstīta prezentāciju kultūra, taču pietiekami augstā līmenī nav attīstīta runas kultūra. Tipiskais lektors parasti izklikšķina cauri Power Point prezentācijai, taču tā nav publiska runa, uz kuru orientējas TEDx konference. Līdz ar to mēs runātājiem palīdzam sagatavot tieši publisko runu. Jāuzsver, ka nesagatavots lektora priekšnesums ir pat bīstams, no mūsu puses tā būtu haltūra, ja mēs tikai konferences dienā pirmo reizi ieraudzītu lektora uzstāšanos.
Kā jūs raugāties uz tīmekļsemināriem? Vai pieļaujat, ka TEDx konferences ar laiku varētu kļūt par šādiem tīmekļsemināriem?
Nē, jo konference ir emocionāls piedzīvojums, kur svarīgs ir klātbūtnes efekts, domu un kontaktu apmaiņa. Cita lieta, ka mēs savas konferences straumējam internetā.