Diena jau vēstīja, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda nepieciešamību izvērtēt iespējas būvēt vienu lielu HES uz Daugavas un skaidroja, ka katrā valstī nepieciešams izvērtēt pieejamo enerģētisko resursu potenciālu un iespējas. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) medijiem atzina, ka šis jautājums patlaban nav valdības darba kārtībā.
Prezidents trešdien tikās ar vairākiem Saeimas deputātiem, kas parlamentā ievēlēti no Latgales apgabala, un pārrunāja jaunas HES iespējas. Kā vēstīja aģentūra LETA, deputātu viedokļi par jaunu HES ir atšķirīgi, tomēr viņi neiebilst pret izpēti. «Ar Ārvalstu investoru padomi mēs rudenī sāksim diskusiju par viņu uzskatiem par kopēju enerģētikas politiku, tai skaitā par detaļām,» sacīja A. Bērziņš, vērtējot padomes ziņojumu kā ļoti profesionāli un tālredzīgi sagatavotu.
Daugavas ūdens potenciāla izmantošana enerģētikā ir pētīta vairākkārtīgi, un provizoriskie aprēķini liecina, ka esošais nodrošinājums ar jaudām pašlaik reģionā ir pietiekams, lai Latvijai nebūtu nepieciešams sākt vai iesaistīties jaunu lielu ģenerējošo jaudu ražošanas projektu realizēšanā, ja vien tie nav ekonomiski pamatoti un par nepieciešamību nav saņemti tirgus signāli, norāda Ekonomikas ministrija. Vaicāti par jaunas HES būvniecības izvērtējumu, ministrijā norāda, ka Daugavas ūdens potenciālu iepriekš pētījis Latvenergo. Energouzņēmumā skaidro - veicot Daugavpils un Jēkabpils HES izpēti, konstatēts, ka Jēkabpils HES optimālā jauda būtu 30 MW, kas ir pārāk niecīgs devums. Savukārt Daugavpils HES projektētā jauda būtu desmit reižu lielāka, taču tad jāapplūdina plašas teritorijas ne tikai Latvijā, bet arī Baltkrievijā.
Latvenergo sola turpmāk vērtēt iespējamo HES būvniecību un tās komerciālo izdevīgumu. Tomēr šobrīd, ņemot vērā iespējamās izmaksas un investīciju atdevi no saražotās elektroenerģijas apjoma un cenas, kas lielo būvniecības izmaksu dēļ būtu ievērojami augstāka nekā vidējā tirgus cena, projekts nav rentabls, atzīst Latvenergo.
Vic
ks
nu-nu