Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, apstrādes rūpniecības izlaides apjomi šā gada septembrī pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 2,2% lielāki nekā pirms gada. Savukārt pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem izlaide nedaudz samazinājās - par 0,6%.
Gergelevičs atzina, ka pēc Covid-19 izraisītās krīzes pēdējos mēnešos arvien vairāk nozarēs ir vērojamas pozitīvas tendences. Pēc viņa teiktā, septembrī gada griezumā, būtiski pieauga lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares - kokapstrādes ražošanas apjomi par 6,9%. Tāpat vērā ņemams pieaugums bija vērojams otrā lielākajā apakšnozarē - pārtikas rūpniecībā - par 3,5%, kā arī gatavo metālizstrādājumu - par 6,9% un iekārtu un mehānismu ražošanā - par 14,4%.
Savukārt negatīvās tendences apstrādes rūpniecībā septembrī gada griezumā bija vērojamas, elektrisko iekārtu - kritums par 3,7%, dzērienu - par 8,9%, tekstilizstrādājumu - par 11,8% un metālu - par 19,1% ražošanā.
EM eksperta vērtējumā, kopumā gada trīs ceturkšņos apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 2,8% mazāki nekā pirms gada.
"Septembrī par 4,1% pieauga arī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Nedaudz lielāks pieaugums bija vērojams vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomiem, bet nedaudz mērenāks pieaugums - eksportā realizētajai produkcijai, attiecīgi par 4,5% un 3,9%," skaidroja ministrijas pārstāvis.
Gergelevičs atzina, ka apstrādes rūpniecības attīstībā joprojām ir jūtama koronavīrusa negatīvā ekonomiskā ietekme. "Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas ir neskaidras. Epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet tās ietekmes amplitūda joprojām ir grūti nosakāma," piebilda eksperts.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad deviņos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 3,1% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kritums par 2,9%.