Tas gan notiks, ja Saeimas deputāti atbalstīs attiecīgas izmaiņas patlaban izskatīšanā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esošajā Publisko iepirkumu likumā.
Gaile pauž viedokli, ka ir vērojama pārmēru elastīga un vieglprātīga attieksme pret līgumiem, kurus slēdz ar valsti, publisko sektoru. Pretendents var atļauties atnākt ar piedāvājumu, kurā ir nereāli cipari, lai tikai uzvarētu un tiktu pie līguma. Kad līgums ir iegūts, sākas runas par nespēju to izpildīt. Tā kā pretendents jau sācis darbus objektā vai sācis gatavot sistēmu, pasūtītājam nākas piekāpties un grozīt līgumu.
Gaile norāda, ka tā ir ļoti nopietna problēma Eiropas Savienības (ES) fondu projektos, jo Eiropas auditori šo pieeju neakceptē. Tad valstij rodas slogs uz budžetu, dažādas problēmas, arī iepirkumi neizskatās tik labi, jo klibo līgumu izpildes disciplīna.
Runājot par izmaiņām, IUB vadītāja norāda, ka līdz šim līgumi tikuši grozīti regulāri, bet regulējuma nevienā tiesību aktā nav bijis. Līdz šim nevienā normatīvajā aktā precīzi nav bijis nosacījums, ka jebkuras būtiskas izmaiņas līgumā uzskatāmas par jaunu iepirkumu.
"Tātad, ja plānots ļoti būtiski mainīt līguma nosacījumus, piemēram, līguma priekšmetu, apjomu, izmaksas, līgums būtu jāpārtrauc, attiecīgi norēķinoties ar pretendentu, un jāsludina jauns. Jautājums ir - kas ir būtiski grozījumi. Būtiskumu interpretē caur to, kādu piedāvājumu pasūtītājs būtu varējis saņemt, ja tirgus dalībnieki būtu zinājuši, ko viņš patiesībā vēlējies saņemt," skaidro Gaile.
Pasūtītāji parasti atsaucoties uz to, ka neredz norādes tiesību aktos. Tagad, ja deputāti to atbalstīs, norādi plānots iekļaut likumā - ko nozīmē būtiski grozījumi, ka tādi nevar tikt veikti un ka visas iespējamās izmaiņas ir jācenšas prognozēt.
Pēc Gailes teiktā, šāda problēma ir identificēta arī Eiropas līmenī, un šāds skaidrojums izriet no ES Tiesas spriedumiem. "Jāsaprot, ka tie ir saistoši, tas ir skaidrojums, kā jāsaprot Eiropas direktīvas," piebist IUB vadītāja.
Viņa akcentē ka ar to jārēķinās arī uzņēmējiem, kuru piedāvājumam jābūt reālam un kuriem jāpadomā, pirms sniedz nepamatoti lētus piedāvājumus.
Biežāk šāda problēma attiecas uz pakalpojumiem un būvdarbiem, nevis piegādēm.
Vaicāta, vai izmaiņas neradīs papildu slogu pasūtītājam, Gaile uzsver, ka publiskais iepirkums ir sarežģīts, un pasūtītājs nevar domāt, ka var sagatavot iepirkuma dokumentāciju vienkārši un primitīvi un pēc tam neradīt problēmas sev. Ja nepiestrādās pie iepirkuma dokumentācijas un līguma projekta, nonāks pie administratīvā sloga pēc tam.
IUB Metodoloģijas departamenta direktori Gaili valdība IUB vadītājas amatā apstiprināja 6. martā. Viņu par labāko kandidāti no sešiem pretendentiem atzina konkursa komisija. Jauns IUB vadītājs tika meklēts pēc tam, kad amatu atstāja ilggadējs biroja vadītājs Andrejs Tiknuss. Gaile strādā IUB no 2002.gada janvāra, proti, no biroja dibināšanas.
Patlaban grozījumi Publisko iepirkumu likumā tiek skatīti Saeimā, kur tos izskatīšanai otrajā lasījumā gatavo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Priekšlikumi tika apspriesti 7. martā, bet tos paredzēts turpināt skatīt 13. martā. Grozījumi tiks skatīti trīs lasījumos.